Children

Lauris runā

Uzliec man krievu vilku! (3,5 gadi, multenīte Nu pogodji)

I’m not happy about you! (3,6 gadi)

It makes me sad! (3,6 gadi, kad gatavojos izmest, manuprāt, nevajadzīgus papīrus)

Are you happy, mammy? Why? (3,6 gadi)

Es tavā telefonā atradu aliens /citplanētiešus! (3,7 gadi, par planētām, kuras riņķo)

Vakariņās ēdīsim sāļu ķīnieti. (3,7 gadi)

Kad čīkst vai ir sadarījis blēņas: I want you be happy!!!/ Es gribu, lai tu esi priecīga! (3,8 gadi)

Ja brālis čīkst, tad Lauris saka: “I am with you! I am with you!” (3,10 gadi)

Sākumā es biju tavā vēderā/belly, tad es biju bēbītis/baby, tad bija brālītis tavā vēderā/belly, tagad viņš ir bēbītis/baby, bet es esmu liels. (3,10 gadi)

Mammy, you are not a superman??? (4 gadi)

Vēstule, karte, fotoaparāts …

The Letter, Map, and the Camera…

Inspirējoties no Evelīnas bloga „Mammas smaids” ieraksta par dārgumu meklēšanu (http://mammassmaids.net/2012/11/06/dargumu-meklesana/), arī mēs kādā saulainā novembra svētdienā devāmies pa Ziemassvētku vecīša norādīto maršrutu, jo Lauris jau visu nedēļu bija runājis, ko vecītis tagad dara, kad ieradīsies, kā zinās, ko likt dāvanā utt.

Šoreiz Laurim no Ziemassvētku vecīša bija pienācis e-pasts, kurā bija šifrēta ‘vēstule’ un karte no www.maps.google.co.uk.

Mēģinājām kopējiem spēkiem atšifrēt, ko raksta Ziemassvētku vecītis un kas mums ir jādara. Secinājām, ka jāņem Laura fotoaparāts un jādodas pa kartē norādīto ceļu, lai atrastu dāvanu. Pa ceļam pašam jāfotografē, ko vēlas saglabāt kā apliecinājumu, ka uzdevums izpildīts. Uzzinājis noteikumus un redzot to visu noslēpumainību, Lauris ar uzdevumu aizrāvās aizvien vairāk, jo jau kādu laiku ir ļoti aktuālas dārgumu kartes, pirāti, ceļojumi, kā arī fotografēšana (vecāki atdeva īsto fotoaparātu) un visādi mīklaini notikumi. Nebiju paredzējusi, ka pa ceļam arī tik daudz apgūsim: kāds ir liels krustojums, kāds mazs, kāds ir T krustojums, ko fotografēs, kā fotografēs, kā turēs fotoaparātu, vai var fotografēt pret sauli.

Atradis dāvanu, Lauris bija tik priecīgi pārsteigts, ka izlēma dāvanu skatīties mājas. Tad gan uzreiz ķērās klāt un bija priecīgs par zīmējamo grāmatu un saldumiem.

 In a sunny November Sunday Lauris received email from Santa with a map. Before that I saw this idea at Evelīna’s blog “Mammas smaids” (http://mammassmaids.net/2012/11/06/dargumu-meklesana/), where she and her kids went for Treasure Hunt. I immediately realized that kind of activity will be interesting for my 4 years old as well. Last week Lauris was spoken about Santa and his coming at Christmas so much that I go for it and made him a hunt with real route map www.maps.google.co.uk and the e-mail from Santa.

 From Santa’s letter we together understood that Lauris has to take his camera and go on the route  to find a special gift. On the way he has to take the pictures as proof of the well done task. Lauris become more and more fascinated with this mysterious task. Specially, he loves everything about treasures, maps, travel, pirates, and photography. And the huge plus, witch I didn’t plan before, was discussions all the way long about different type of junctions, how to hold camera, and what is the best way to take good pictures.

Dažas no Laura patstāvīgajām fotogrāfijām: / Some of Lauris taken pictures:

DSCF8574  DSCF8583   DSCF8584

DSCF8581  DSCF8599   DSCF8610

Ja gribat sagādāt bērnam prieku un aizrautību, izmēģiniet arī Jūs kādu orientēšanās maršrutu!

If you want to provide your child the joy and excitement, try a Treasure Hunt and learn so much new!

DSC_2145   DSC_2150   DSC_2153

DSC_2162   DSC_2163   DSC_2166

Laurim 4

Hip! Hip! Urā! Šodien, 21.oktobrī, ir Laura Dzimšanas diena.

Pirms četriem gadiem, 2008.gadā, skaistā, siltā, saulainā rudens pēcpusdienā Rīgas Dzemdību namā piedzima mūsu dēliņš Lauris. Arī šogad mums Anglijā ir ļoti skaists un silts rudens, tikai Lauris mūsu ģimenē jau kļuvis par vecāko dēlu un brāli!

Hip! Hip! Hooray! Today is Lauris Birthday! Four years ago (2008) in a very nice, sunny, and warm autumn afternoon was born our son, Lauris. This year England autum is also nice and warm, but our son,  Lauris, already is the eldest son and Markus brother.

Vai Lauris ir mainījies? Vērtējiet paši! Šāds  Lauris ir izskatījies gadu no gada savā dzimšanas dienā:

Laurim 1 / Lauris 1

Laurim 2 gadi / Lauris 2 years old

Lauris 3 gadu Dzimšanas dienas rītā / Lauris 3rd Birthdays’s morning

Lauris – 4 gadus vecs / Lauris 4 years old

Kāds Lauris ir kā četrgadnieks?

  • Lauris ir 21 kg smags un 110 cm garš.
  • Lauris ir enerģisks, priecīgs, ātrs, reizēm kautrīgs, sabiedrībā mazrunīgs, smieklīgs, strādīgs, izpalīdzīgs, izturīgs, mērķtiecīgs, spītīgs un pašpārliecināts.
  • Katru darba dienas priekšpusdienu Lauris pavada bērnudārzā, bet no plkst.13.00 kopā ar mammu un brāli Markusu mājās.
  • Laurim bērnudārzā ir viens vislabākais draugs Ethan.
  • Jau gadu Lauris neguļ pusdienslaiku, toties ļoti labi guļ naktī no plkst.19 līdz 7 no rīta.
  • Pēdējā gadā ir kļuvis bilingvāls – runā, saprot, spēlējas angliski, saprot un mazāk runā latviski. Divas nedēļas jau apgūst arī franču valodu.:)
  • Katru dienu pirms gulētiešanas lasa grāmatas kopā ar mammu gan angliski, gan latviski. Katru nedēļu arī apmeklē bibliotēku un izvēlas grāmatas angļu valodā.
  • Laurim garšo konfektes un saldumi, kūkas un bulciņas, makaroni, kartupeļi, gaļa, zivis, brokastu pārslas ar pienu, āboli, vīnogas, arbūzs, jogurts un, protams, saldējums!
  • Šobrīd vislabprātāk spēlē ar mašīnām un cilvēciņiem lomu spēles, krāmē un komplektē dažādas kastes (dārgumu lādes), šad un tad saliek puzles, kā arī nesmādē brāļa zīdaiņa rotaļlietas!:)
  • Ar mammu Laurim patīk zīmēt, līmēt, griezt, gatavot ēst, bet kopā ar tēti dauzīties, spēlēt bumbu parkā un kārtot māju.
  • Labprāt arī skatās multfilmas- Toy Story, Postman Pat, Bob the Builder, Dora, Cars, Octonauts, Winnie the Pooh …
  • Mīļākie multfilmu varoņi- Buzz Lightyear, Spaiderman, McQueen…
  • Aprīlī devāmies pirmajā Laura kārtīgajā ceļojumā uz Ibizu (Spānija) ar nakšņošanu viesnīcā un apskates objektiem 5 dienu garumā.
  • Līdz šim apmeklēja vingrošanu, tagad to ir nomainījis pret futbola treniņiem.

Tāds ir mūsu mīļais četrgadnieks – Lauris Bokišs! Jau tik pieaudzis un izaudzis mums visiem par prieku. :) :) :)

Nice to meet you! My name is Markus!

Pirmā Markusa dzīves mēneša svētkiem par godu izveidoju fotogaleriju „Iepazīstieties! Mani sauc Markus!”

September 18 is Markus 1st Month Birthday. Therefore I made a little photo gallery „Nice to meet you! My name is Markus!”

Divas dienas pirms Markusa dzimšanas Hatfield House.

Two days before Markus Birtday at Hatfield House.

4 no rīta jau Listera slimnīcas palātā. Vēl smaidu!

Already at the Lister Hospital Maternity Unit at 4am. My smile is just for picture! Some minutes ago midwife said that I am not in labour and have to go home. I decided to stay a little bit longer…

    

Markus is piedzimis! Sestdiena, 18.augusts plkst.8:36

Markus born at 8:36am, Saturday, 18th of August

Pirmās brāļu satikšanās mājās aptuveni 8 stundas pēc Markusa piedzimšanas

First meeting with brother at home aprox 8 hours after birth

    

Otrajā un piektajā dienā ar vecmammām- mana mamma (pa kreisi) un Valda mamma (pa labi)

On the second and fifth day with both grannies-my mum (left) and mum-in-law (right)

   

Pirmās Markusa dzīves dienas

First days of Markus life

    

Markusam ir 3 nedēļas

Markus is 3 weeks old

Ģimenes pikniks jau ar Markusu, kurš negribēja gulēt, bet labprāt ik pēc laika piedalījās uz mammas rokas.

At the picnic with daddy and brother Makus didn’t sleep wery well, he wanted enjoy picnic on my arms.

   

Spēļu laiks ar lielo brāli Lauri

Play time with big brother Lauris

Salds miegs pēc redzi stimulējošo attēlu izpētes (skat.Arts and Crafts)

Sleep is so sweet after spent some time watching at the newborn visual stimulation pictures

Man ļoti patī, kā Markus skatās uz mani ar atvērtu muti!

I love how Markus is glancing at me with open mouth!

   

Mani labākie vīrieši!:):):) Es Jūs Mīlu!:)

My best boys!!!!:) I Love You!:)

    

Markusa pirmā mēneša Dzimšanas diena. Lauris izveidoja īpašu sveci brāļa tortei.

Markus 1st Month Birthday. Lauris made a special candle for brother’s cake.

Markusa pirmais dzīves mēnesis

1.diena – Dzimšanas diena

Šorīt, saulainā un viskarstākajā vasaras dienā, plkst.8.36 Markus ieradās pasaulē, veselīgs, noguris un dikti mīļš. Dzimšanas brīdis notika Lister slimnīcā, Anglijā. Kopā ar Markusu un mammu bija tētis un vecmāte, kura ar savu mieru un iedrošinājumu palīdzēja dēliņam ienākt pasaulē.

Markusam nebija vajadzīgs nedz sildīšanas galds (sildījās pie mammas uz vēdera), nez kādas palīgierīces, nedz palīgpersonāls vai ārsti, un es pilnīgi neplānoti biju izvēlējusies dzemdēt uz grīdas matrača, lai stabilāk un vieglāk mainīt pozu atbilstoši sajūtām. Tā kā viss notika strauji, tad pēdējās 50 min (tāds ir dzemdību oficiālais ilgums) lieti noderēja smieklu gāze (gas and air), kā arī apgūtās elpošanas tehnikas.

Pēc astoņām slimnīcā pavadītajām stundām, ap 4 pēcpusdienā, beidzot sagaidījām iespēju doties mājup. Es jau biju gatava doties prom ap 11 no rīta, jo tur tiešām vairāk nebija, ko darīt, ja nu vienīgi gulēt gultā un skatīties uz mūsu mazo brīnumiņu, bet to es varu darīt arī mājās. Ļoti gribējās savu gultiņu, savas mājas, savu kārtību, īpaši jau biju paspējusi noilgoties pēc Laura. Kaut arī zināju, ka Lauris ir atstāts vecmammu drošajās rokās, tomēr gribējās pēc iespējas ātrāk būt visiem kopā. Beidzot, pēcpusdienā, vecmāte un ārsti bija visu izskatījuši un papīrus sarakstījuši, un mēs laimīgi varējām doties mājup.

Protams, ļoti interesanta bija abu brāļu sastapšanās. Lauris bija samulsis un pirmās piecas minūtes turējās vecmammai opā, bet pēc tam jau atnesa brālītim sarūpētās mantas un gribēja paglāstīt. Arī mēs centāmies izturēties un runāties tā, kā bija lasīts neskaitāmos rakstos un grāmatās par bērnu pirmo iepazīšanos.

2.diena

Otrajā dienā Markus mūs iepriecināja ar pirmo neapzināto smaidu kā atbildi uz brāļa Laura glāstu. Viņi jau ir pazīstami no punča laikiem, jo Markus šad un tad iedeva rociņu vai pastūma Lauri ārā no mana klēpja. Tagad Lauris ir brāļa sargs un mans palīgs, kā pats saka. Cik lepns un apmierināts viņš jutās, kad pateicu, ka viņš tagad ir lielais brālis. Tas Laurim patīkot, ka es tā saku!:)

Joprojām Markus ir noguris un kopš dzimšanas ēdis tikai trīs reizes. Centos to izmantot un pagulēt, bet kā jau daudzām mammām pirmā nakts ar mazulīti ir raižu pilnāka un emocionāli nemierīgāka, lai varētu droši gulēt dziļajā miegā.

Kā solīts, vecmāte arī bija klāt. Anglijā vecmātes uzrauga gan jaundzimušā, gan mātes veselību un nāk ciemos uz mājām katru nedēļu.

3.diena – Pirmās pastaigas diena

Kamēr Lauris bija bērnudārzā, kopā ar Markusu, tēti un omi devāmies pirmajā, pusotras stundas garajā pastaigā uz netālo pilsētas centru. Āra gaiss Markusam bija pārsteigums, un vējš laikam sakutināja seju, jo bija jāsavelk lūpa.

4.diena

Pirmo reizi ar Markusu devāmies izņemt no dārziņa Lauri. Šoreiz gan līdzi bija ome, kura palika ārā ar ratiem, tātad izaicinājums ar Markusu nokļūt otrā stāva grupiņā vēl tikai priekšā.

Bērnudārzā saņēmu tik daudz labu vārdu, komplimentu un novēlējumu no Laura audzinātājām un citu bērnu mammām. Šomēnes Markus ir trešais jaundzimušais Laura grupiņā. Pirms tam šad un tad saskrējāmies visas trīs ar lielajiem punčiem šaurajā gaitenītī tā, ka ne izmainīties.

5.diena

Pagaidām izskatās, ka Markus ir ļoti mierīgs un optimistisks bērns. Joprojām ļoti daudz neapzināti smaida, īpaši, kad ir beidzis ēst. Maslovam nebija grūti izveidot savu vajadzību piramīdu, pietiktu, ja novērotu jaundzimušo!:)

No sirds priecājos, ka abi tikām uz Laura dārziņa īpašajām Olimpiskajām spēlēm. Tikmēr Markus ar omi elpoja svaigo parka gaisu!

    

6.diena

Šodien ir kārtējā vecmātes apmeklējuma diena. Ierodas vēl neredzēta vecmāte, bet ļoti jauka. Vienīgā mana sūdzība ir par to, ka nav nokritusi un smuki saaugusi nabas saite. Man gribas ar kaut ko dezinficēt, viņa iesaka apmazgāšanai izmantot tikai novārītu ūdeni. Tomēr pa kluso nopirkām dezinfekcijas salvetes, bet izmaiņas tiešām nekādas. Laikam vajadzīgs tikai laiks un pacietība.

Markusa svars kopš dzimšanas nav mainījies. Parasti pirmajās dienās svars nedaudz krītas, bet ne šoreiz. Laikam ir bijis kārtīgs ēdājs!

7.diena

Man tāds prieks, ka esam atraduši zelta vidusceļu ēšanas rutīnā. Markus ēd ik pēc 3 stundām visu diennakti. Protams, zinu, ka tas vēl neskaitāmas reizes mainīsies, tomēr dzīve kļūst plānojamāka.

8. diena

Šodien beidzot saņēmos un izgāju viena pastaigā ar abiem bērniem. Lauris smuki turas pie ratiem vai tos stumj kopā ar mani.

9.diena

No rīta pamodos ļoti mundra un enerģiska, jo Markus naktī bija nogulējis 5 stundas bez ēšanas. Enerģija gan arī lieti noderēja, jo šodien devāmies ar vilcienu (5 min) lielākā un ilgākā iepirkšanās tūrē uz blakus pilsētu, kur ir vairāk veikalu un lielāka izvēle. Tūre izvērtās 6 stundas gara ar ēšanas pauzi vienā no veikalu pārtinamajām istabām.

Markus visu dienu ir nedaudz satraukts un kašķīgs. Grib daudz vairāk mammas uzmanību un siltumu. Ārā gan čakli gulēja, arī vakarā, kad es uzliku nomierinošu mūziku, labprāt klausījās un mierīgi nogulēja līdz nākamajai ēdienreizei. Arī Lauris nolikās blakus savā gultā un klusām spēlējās ar Lego mašīnītēm, klausoties mūziku. Laikam šodienas apmākusies diena ietekmēja visu mūs noskaņojumu.

11.diena

Šonakt laikam sāpēja vēders, jo divas stundas negāja gulēt, knosījās un čīkstēja. Pirmais pavisam mazais pārbaudījums mammas pacietībai.

Joprojām Markus redz tikai 30 cm attālumā. Pilnīgi netīšām (nepedagoģisku ierosmju vadīta) esmu nopirkusi halātu, kurš ir tīģera rakstā balts ar melnu. Tas nu tagad ir varens izpētes objekts, kā arī ļoti labi trenē redzi, jo jaundzimušais redzot tikai baltu un melnu.

Trešajā vizītē bija ieradusies vecmāte. Tagad pie manis nākšot tikai zīdaiņa veselības uzraudze jeb patronāžas māsa (health visitor), lai mērītu, svērtu un izstāstītu par imunizāciju. Tāda vizīte jau būs pēc divām dienām.

Vakarā Markus piedzīvoja savu pirmo vannu. Uz tēta stiprajām rokām izskatījās diez gan apmierināts, bet masāžai gan vairs spēka un pacietības nepietika!:)

12.diena

Ir tik labi, ka arī tētiem ir iespējas pirmajās bēbīša dzīves dienās vairāk pavadīt laiku mājās un kopā ar savu bērniņu. Arī mans vīrs izmanto paternitātes atvaļinājumu. Nez, kā tas būs, kad pēc piecām dienām palikšu mājās viena ar bērniem? No rīta tikai ar Markusu un no plkst.13 līdz vakaram ar abiem, kad būsim kopā pilnā sastāvā.

13.diena

Bija atnākusi Markusa medmāsa (health visitor), sarakstīja gūzmu papīru, nopratināja mani par smēķēšanu un pēcdzemdību depresiju, nosvēra un nomērīja Markusu, un kopumā  šeit pavadīja stundu un 10 min. Vīram jau likās, ka nekad neies prom, bet viņa tikai darīja savu darbu, ko Latvijā ārsti un medmāsas bieži dara pēc darba laika – saraksta papīrus.

Markus tagad ir 4,08kg smags un joprojām 57cm garš. Atbilstoši Anglijas zīdaiņu standartiem viņam ir vidējais svars, bet augums ir augšējā līknē. Laikam atkal dienās būs visiem jāskaidro, kāpēc mans bērns ir tik garš un ka viņš nav 2 gadus vecāks (Laurim visi grupiņā ir līdz mutei, citas mammas vienmēr brīnās, kāpēc viņš neiet skolā, jo domā, ka viņam ir 5 gadi!).

14.diena

Markus ir jau divas nedēļas vecs vai arī , jāsaka, tikai. Man gan pašai šķiet, ka viņš mums ir jau mēnešiem. Nejūtos apmulsusi, nedroša vai citas izmaiņas mūsu ikdienas ritumā. Vienīgi varētu gulēt un gulēt, kaut gan Markus naktīs ļauj gulēt un ēd ik pēc 3-4 stundām, tātad divas reizes. Ja salīdzina ar Lauri, viņš ēda pa dienu ik pēc 2 stundām un pa nakti kādas 4 reizes. Tomēr nogurums laikam rodas no nepieciešamības sadalīties uz diviem bērniem. Ne vienmēr izdodas. Līdz ar to tomēr Laurim nākas dalīt manu uzmanību uz diviem, tāpēc šobrīd jau dažas dienas man ir apģērbjami un visādi citādi čubināmi divi bērni, kaut gan pirms Markusa Lauris jau darīja visu pats. Lai nu kā, tomēr katru dienu centīgi meklēju un atrodu arī laiku tikai ar Lauri. Piemēram, šodien cepām pankūkas.

15.diena

Mēs, kā labās bērnu kopšanas grāmatās raksta, esam sasnieguši 2 nedēļu vecumu un 2 nedēļu pirmo attīstības krīzi. Markus grib ēst biežāk un ir čīkstīgs. Laikam sāp arī vēderiņš, kaut gan Anglijā man visi grib iestāstīt, ka krūts barotiem bērniem kolikas neesot, tikai ar piena maisījumu barotiem bērniem. Var jau būt, ka mums ir dažādas izpratnes par kolikām, tomēr es domāju, ka Markusam sāp un pūšas tieši vēders.

Un vispār- pārējā pasaulē ārpus mūsu ģimenes, starp citu, ir 1.septembris, Zinību diena. Skolotājiem novēlu darīt visu, lai paši un viņu skolēni būtu laimīgi nākt uz klasi un mācīties! Skolēniem novēlu katru dienu meklēt savu ceļu un atrast sev svarīgās pasaules un dzīves izpratnes zināšanas un tās paturēt!

16.diena

Laikam pirmā krīze ir pārvarēta. Ko Markus iemācījās? Domāju, ka galvenais ieguvums ir vairāk nomoda laika un kārtīga ēšana, nevis ēšana + snauduļošana, kura reizēm ievilkās līdz pat stundai. Tagad ēšanas ilgums ir ~ 20 min, kas tiešām paiet intensīvā zīšanā.

17.diena

Laurim šodien pirmā diena jaunajā bērnudārza gadā sākas arī jaunās telpās. Vienā istabā dzīvos un gatavosies skolai vien 16 pirmsskolēni. Tas, cerams, nozīmē, ka katrs saņems vairāk audzinātāju uzmanības.

Pirms iešanas uz bērnudārzu arī Markus dabū buču uz galviņas no brāļa.

18.diena

Šodien mums tāda nemierīgāka nakts. Markus ar lielām acīm čubinājās, čāpstinājās un ik pēc laika arī ieraudājās no 3 līdz 4 naktī. Parasti mums ir naktis – pieceļas, paēd, nomainām autiņbiksītes un guļ tālāk. Šoreiz bija sagatavojis ‘priekšnesumu’, laikam par godu tam, ka tētim pēc 3 nedēļu atvaļinājuma šodien jāatgriežas darbā. Līdz ar to mums arī galīgi nojukusi diena, jo esam palikuši divi. Tagad abi ar Markusu mācāmies sadarboties pārī!:)

Toties bija arī man balva – Markus sāka skatīties uz grabulīti un biti (viena no Laura mīļmantām), nevis tikai uz tuvcilvēkiem un gaismu.

19.diena

Ja katra diena un nakts būtu kā pēdējā diennakts, vai mēs vispār pamanītu, ka un kā aug bērni? Pagājušonakt mēs abi ar Markusu esam vareni izgulējušies un šodien dikti jautrā un pozitīvā noskaņojumā. Jāatzīst, ka otrais bērns tikai guļ un ēd, kā visi teica būs ar pirmo, bet nekādi es to nemanīju!:) Gan jau arī šoreiz tā gluži nav, tikai mana attieksme pret bērna augšanu ir mainījusies! Vairāk miera, vairāk prieka, vairāk brīnumainas vērošanas.

Vēl man prieks, ka beidzot esmu atradusi bērniem nodarbības, kas laikam pašai patiks!:) Markusam – Baby Joga sāksies no 6 nedēļām, Laurim – futbols sāksies nākamnedēļ. Vai arī bērniem patiks? Ļoti, ļoti ceru, jo atrast šajā jauno ģimeņu ‘ciematā’ kaut ko, kur ir vietas, kas nav paredzēts meitenēm un kur nav mammai jālec vai jādzied līdzi, ir diez gan pagrūti! Bet man naivi šķiet, ka Laurim pašam patstāvīgi jāpiedalās nodarbībās un viņa veselīgai attīstībai ir vajadzīgas arī sporta nodarbības.

20.diena

No rīta Markus pamodās ar sešām palielām pumpām uz sejas. Laikam esmu kaut ko apēdusi, kas jauneklim galīgi nav paticis. Kaut arī Anglijā ārsti un veselības māsas uzskata, ka mātes apēstais neietekmē bērnu, ka var ēst visu, ko vēlas un cik daudz vēlas, jo, zīdot bērnu, tiek papildus sadedzinātas aptuveni 500 kalorijas diennaktī. Kā man viena medmāsa vizītē teica, īstais laiks ēst šokolādes kūkas un neraizēties. Un viņa nesmējās, bet domāja nopietni šo ieteikumu. Man laikam līdz šim ir cita pieredze, ko apstiprināja arī šonakt iegūtās pumpas, domājams, no pāris šokolādes kumosiņiem.

Vislielākais mans pēdējo desmit dienu atklājums – manu bērnu sasvstarpējās attiecības. Nekad nebūtu iedomājusies, ka Lauris (3,10 gadi) tā mīlēs un uzraudzīs brāli, un varēs ar brāli spēlēties, grabinot grabuli, paijājot, rādot Markusa mantas, kā arī dziedot un sarunājoties ar viņu. Markus tad ir pavisam kluss un tikai vēro, ko lielais brālis atkal ir izdomājis. Man tas tiešām ir brīnums, negaidīts brīnums un cits skatījums uz savu ‘lielo puiku’.

21.diena

Jauns atklājums – ir uz pasaules tādi lieli, dzelteni dzīvnieki kā Vinnijs Pūks. Kad Lauris nolika brālim paskatīties savu Pūku, Markus izpleta tik lielas acis, ka domāju, nu bērns ir pārbijies. Raudāt nesāka, tomēr abi ar Lauri konstatējām – laikam brālītim tomēr Vinnijs Pūks vēl par lielu, jāatgriežas pie mazāku mantu demonstrējumiem.

Ja runājam par mantām, tad šobrīd mūsu mājās ir diez gan nodalīts – Laura un Markusa mantas atsevišķi. Pirmkārt, jau drošības ziņā daudzas Laura mantas ir ar sīkām detaļām. Otrkārt, mana pārliecība ir, ka katram bērnam var būt savas mantas, ar kurām viņš drīkst nedalīties. Es aicinu Lauri parādīt kādu mantu brālim, bet, ja negrib, tad arī labi, jo tās ir viņa. Man tas nešķiet egoistiski, bet gan vecākā bērna personību respektējoši. Protams, viņiem būs kopējās mantas, tomēr būs arī katram sava kaste ar viņa personīgajām mantām, ar kurām varēs dalīties pēc saviem ieskatiem. Tāda vismaz man ir sajūta pagaidām no teorijas viedokļa!:)

22.diena

Šodienas prieks mammai – pirmais apzināti veltītais Markusa smaids. Brālim jau smaida vairākas dienas, bet man pirmo reizi.

Šodienas attīstības sasniegums – Markus ar acīm un galvas apzinātu pagriešanu sekoja mantai līdzi no viena sāna uz otru. To bija darījis, lai izsekotu līdzi brāļa kustībām, bet vēl nekad nebija grozījis galvu, atsaucoties uz grabulīša skaņām. Palēnām arī paceļ galvu, kad ir uz vēdera, bet tas vēl labi nevedas, vieglāk ir laiski pasnaust uz savas roķeles.

23.diena

Sveiciens Latvijas tētiem Tēvu dienā!

Mēs savējo Tēvu dienu jau nosvinējām jūnijā, bet iespēju atcerēties, priecāties un svinēt jau nekad nav par daudz. Lai tētiem izdodas atrast laiku un prieku būt kopā un būt par paraugu saviem bērniem un sievai!

Mana pēdējā laika interneta veiksme – atrasts jauns blogs par amerikāņu sievieti, kura dzīvo Francijā un ir precējusies ar francūzi, audzina meitiņu, raksta grāmatas un rakstus, cenšas dzīvot, kā māk, svešā vidē, sabiedrībā, kultūrā. Atradu ļoti daudz kopīgu domu, tematu, izjūtu un redzējuma.

           http://www.frenchmamma.com/

24.diena

Kaut arī esot kopā ar Markusu vairs neesmu dienas režīma traka sekotāja, skatos vairāk, ko un kā vēlas bērns, tomēr galvenās līnijās man joprojām ir svarīgi, lai Markus saprastu, kad ir diena un kad nakts. Tāpēc pa dienu pēc ēšanas reizēm cenšos piedāvāt kādas nodarbes (redzi attīstošie attēli, sekošana līdzi grabulīti, dzīvošanās uz vēdera, mūzikas klausīšanās, sarunāšanās utt., pēcpusdienās – Laura spēles ar brāli), bet par vakaru signalizē vannā iešana ar tēti. Medmāsa mums gan ieteica, ka zīdainis jāvanno vienu reizi nedēļā, jo citādi pārlieku sausinot ādu, tomēr mēs to darām tāpat kā ar Lauri katru vakaru. Tā jau vairāk tāda nomierinoša peldēšanās nekā mazgāšanās, tāpēc, mūsuprāt, labs signāls, ka pienācis gulētiešanas laiks un veido rutīnu, ko vēlāk ievēro bez diskusijām. Un āda nekļūst nemaz sausāka, jo pēc vannas vēl arī cenšamies katru vakaru pamasēt Markusu ar manu favorīteļļu „Welada”.

25.diena

Kādreiz Māmiņu kluba raidījumā dzirdēju tādu frāzi: „Ja neraud abi bērni reizē, tas jau ir ļoti labi!” Tagad par to varu pārliecināties praksē. Ja gadās bēda abiem kopā, tad tā vien šķiet, ka abi sacenšas savā starpā par skaļāko balsi. Un Markus jau nu neatpaliks!

Šodien gadījās, ka, spēlējoties abiem, Markus saķēra brāļa matus un vairs nevarēja atlaist, tātad rāva, jo brālis centās izrauties. Tad nu mazais bļāva, jo nespēja atbrīvot roku, lielais- jo sāpēja matu raušana. Tā kā es arī varu piekrist, ka jāpriecājas, ja nav bēda abiem reizē.

26.diena

Tuvojas 1.mēneša jubileja, tāpēc šodien apmeklējām medmāsu (Health Visitor), lai nosvērtos un nomērītos. Rezultāts ir iepriecinošs:

Svars: 4700 g. Markus ir uzēdis gandrīz 1 kg.

Augums: 60 cm. Tātad +3 cm no dzimšanas svara

Arī pirmās uzdāvinātās un manis nopirktās smukās drēbītes jau sāk lūkoties uz maisa pusi. Tā kā pagaidām šķiet, ka nav draugu, kuriem varētu nodot tālāk (ja ir, lūdzu, piesakieties- ar prieku nosūtīšu vai pēc pāris mēnešiem atvedīšu), tad maiss ceļos uz labdarības veikalu. Protams, dažas drēbītes vispār pat nav uzvilktas, tikai vienu reizi izmazgātas, citas – ‘nēsātas’ 4 nedēļas un izskatās kā jaunas. Es būšu ļoti priecīga, ja kādam noderēs!:)

27.diena

Rīts uzaust skaiti saulains. Markusa un mans garastāvoklis arī ir ļoti labs, jo esam abi vareni izgulējušies. Pēc vakardienas noguruma un rīta ēšanas ik pēc 2 stundām šorīt jūtos atguvusies un gatava dienai. Kad esmu pārgurusi, ir ļoti grūti būt pacietīgai mammai pret abiem maniem resgaļiem un vīru, un sevi.

Vakardienas nakts problēmas varbūt ir saistītas ar redzi stimulējošo attēlu izvietošanu pie gultiņas. Man ir aizdomas, ka viņš viņus aplūkoja arī naktī, jo istabā nav piķa melna tumsa. Būs attēli pa nakti jāņem nost. Citādi Markus ir ļoti priecīgs par attēliem- stiepj rociņas uz to pusi, kaut ko murmina viņiem un pat smaida.

28.diena

Man ir bažas, ka Markusam būs plakanīga galva, jo viņš galīgi negrib gulēt uz pakauša, tikai uz sāniem. Laikam jāizdomā arī kaut kas, kas stimulē viņa redzi un pievērš uzmanību no augšas. Nomoda laikā šodien visādi pūlējos mazo apmānīt, lai tur galvu taisni un skatās griestos. Atšķirībā no brāļa, kurš varēja skatīties un skatīties uz lampu, Markus galīgi nav ieinteresēts lampas gaismā. Viņš pagaidām pēta pasauli no sāniem. Laikam funktierē, kā varētu apvelties un tikt līdzi brālim.

Vakarpusē Markus varonīgi pārcieta Laura pirmo futbola treniņu- gulēja ratos, nedaudz arī knosījās. Savu vakara neapmierinātību tikai izrādīja pa ceļam mājup, jo jau 2,5h mamma nebija devusi pienu, bet vakarā no plkst.4 vai 5 pienu vajag katras divas stundas. Mājās arī nebija labāk – vēl bija jāiet vannoties, tikai pēc tam ēst un atkal gulēt…

29.diena

Vai tiešām jaundzimušā mammas lielākais prieks ir guļošs bērns?:)

Tad nu man kārtējie prieki. Kā striktās audzināšanas grāmatās raksta, ka vajag pa nakti zīdainim gulēt, nevis ēst, Markus jau savā pirmajā dzīves mēnesī ir vismaz pusi naktis gulējis 6 līdz 7 stundas. Es gan esmu ar mieru barot ik pēc 3 stundām (tas būtu man optimāli), tomēr, protams, priecājos, ka no vakara var pagulēt bez pārtraukuma. Toties ap 5 no rīta gan parasti uznāk vēdera gāzītes un ņerkstēšana. Tad ir laiks izmantot dabisko karuseli – mammas rokas un šūpošanos. 10 min darbs, un bērns guļ tālāk!

Vai Lauris arī gulēja tik daudz? Un kāpēc es neuzrakstīju disertāciju?J

30.diena

Diena iesākas ļoti mierīgi, jo Markus vismaz pusstundu atļauj man sakopot domas dienai, jo vienkārši guļ gultiņā un skatās savus attēlus. Tomēr atlikušos dienu Markus ir kašķīgs, laikam sāp vēders. Līdz ar to diez gan daudz dzīvojas pa manām rokām. Un tad man rodas jautājums – kā tur īsti ir, vai bērnu var pieradināt uzturēties rokās? Zinu, ka man apkārt vien ir bijusi tik dažāda pieredze. Kad Lauris bija bēbis, daudz domāju, lai pārlieku Lauris nedzīvotos pa rokām, un viņam arī diez ko nepatika. Markus ir citādāks. Viņš grib, lai es paņemu viņu rokās, pašūpoju, pastaigāju apkārt. Tad viņš nomierinās. Tāpēc pašsaprotams ir mans jautājums par pieradumu un tā sekām. Mūsdienās, protams, zīdaiņu aprūpes speciālisti uzskata, ka nevienu zīdaini nevar par daudz izlutināt, jo viņam ir vajadzīgs fizisks un emocionāls kontakts ar vecākiem. Un tad saduras agrāk dzirdētais uzskats – ja sāksi ņemt katru reizi rokās, zīdainis pie tā pieradīs un pats nemācēs nomierināties. Kur ir zelta vidusceļš?

Vēl viens pieradumu veicinošs un zīdaini nomierinošs līdzeklis – knupis. Markus galīgi nav sajūsmā par knupi. Izmanto tikai gadījumos, kad tiešām laikam zīšanas reflekss turpina darboties arī pēc paēšanas. Pie tam ir vajadzīga īpaša tehnoloģija, kā iemānīt. Citreiz var redzēt, ka ir ļoti aizvainots par knupja uzspiešanu. Es vēl līdz šim nebiju redzējusi bērnu, kurš mierīgi iemieg bez knupja palīdzības, īpaši, naktī. Pa dienu mēs vēl abi neesam sapratuši, cik daudz Markus grib būt nomodā un kad jau sāk būt noguris no nomoda aktivitātēm un brāļa uzmanības. Tad gan knupis ir vajadzīgs.

31.diena

Neskatoties uz ‘jautro’ vakardienu, šorīt pamodāmies izgulējušies, jo Markus nebija naktī kašķējies, bet gulējis atbilstoši savam un man tik ērtajam režīmam. Visi medicīnas pārstāvji man šeit ir brīdinājuši, ka bērns drīkst neēst līdz 4 stundām no vienas barošanas līdz otrai. Jau rakstīju, ka naktī Markus ir iekārtojis 5 līdz 7 stundu nepārtrauktu gulēšanu. Un es nemodinu. Labi, ka britu ārsti nelasa latviski un nelasa manu blogu! Tas katrā gadījumā nešķistu viņiem pareizi!

Tā kā rīts bija skaists, spīdēja saulīte un mājās galīgi negribējās palikt, tad abi gājām brokastot uz kafejnīcu. Apkārt tikai māmiņas ar bērniem un pensionāri. Jauka atmosfēra, bet nu kafija šajā kafejnīcā gan bija zem katras kritikas. Nākamreiz iešu uz pārpildīto Starbucks.



2 thoughts on “Children

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s