Cadbury World, Birmingham

Vēl tikai 4 nedēļas un arī Lielbritānijā sāksies sešu nedēļu garais vasaras brīvlaiks. Kā vienmēr vecākiem tas būs izaicinājums, ko darīt, kā pavadīt, ko redzēt, izzināt, kā jauki pavadīt laiku ar bērniem gan atpūšoties, gan arī kaut ko jaunu apgūstot. Ja nu esat Birmingham apkārtnē, tad no sirds iesaku ieplānot visas dienas apmeklējumu šokolādes rūpnīcā Cadbury World. Tur ir, ko darīt un redzēt mazākajiem, un tur ir ko izzināt un piedzīvot lielajiem. Var tikai apbrīnot tik interaktīvus ‘muzejus’, kuros tiek nodarbinātas visas maņas un kuros ir neatslābstoši interesanti visu paaudžu apmeklētājiem.

Just another 4 weeks, and in the UK will begin a six-week long summer holidays for school children. For parents it will be a challenge what to do, what to see, discover, how to spend time together to relax and at the same time learn something new. If you’re  in or near Birmingham, then I’d suggest to plan a full day visit to the chocolate factory Cadbury World. There are lots to do, discover and experience from smallest to adults. I can just be positively surprise about such an interactive ‘museums’, which works on all the visitors’ senses and which are non-stop interesting for everyone.

Beigās mums vairs bija tik vien spēka, kā baudīt saņemtās šokolādes.

In the end everyone just indulge in gotten chocolate bars.

Alpīnisma sienas izaicinājums / Rock Climbing Wall Challenge

Nu, labi! Atzīšos uzreiz! Nekāds izaicinājums nespēj mani izaicināt kāpt pa alpīnisma sienām. Man ir bail no cilvēku radītiem augstumiem (kalnos bailes ir gandrīz nemaz vai nedaudz virs dziļām aizām). Tas nav man! Toties alpīnisma sienas kā radītas, lai izaicinātu Laura un Markusa fizisko varēšanu un piedzīvojumkāri. Šoreiz gan, kā par pārsteigumu, pat Lauris atzina, ka viņam laikam esot bail no augstuma, ko gan nekad nebiju novērojusi atrakciju parkos, braucot ar karuseļiem. Markus toties daudz neanalizēja, kāpa, slīdēja atpakaļ, laidās lejā un atkal kāpa, līdz sasniedza savu izvēlēto augstumu un varēšanu.

P.S. Mēs aizmirsām Markusam sporta/ slēgtus apavus un bijām laimīgi, ka Boulinga centrs mums aizdeva un Markus varēja piedalīties, kaut arī ar papildus grūtības un slīdamības pakāpi.

Okay, if I am truly honest I should admit that there is nothing what can challenge me to take a challenge to climb walls as I am scared from people built heights (I’m fine in mountains). It’s not for me! However, wall climbing is made for challenging Lauris and Markus’ physical abilities and adventures desire. This time, even Lauris admitted that he probably is afraid of heights, which I never experienced at amusements parks. Markus as Markus didn’t discussed a challenge but took it – tried many times, many times slid down and also many times reached his own targets.
P.S. We forgot Markus’ trainers but local Bowling center was so nice and gave us for an hour that Markus can participate, even climbing  was with additional difficulties and more slippery.

 

Nedēļas nogale Birmingemā/ Weekend in Birmingham

Maija pirmā un pēdējā nedēļas nogale ir garākas nekā parasti (trīs dienas). Ja pirmajā, tā saucamajā, Bank Holiday nedēļas nogalē neko nebijām plānojuši, tad mēneša beigās devāmies trīs dienu izbraukumā uz Birmingemu, otro lielāko pilsētu Anglijā. Kā lielpilsētā, tur ir viss- vēsturiskas ēkas un modernas pārarhitektētas celtnes, tur ekskluzīvi dizaineru veikali un arī visparastākā iepirkšanās iela, tur var redzēt, kā bezpajumtnieki guļ uz ielām, tuneļos, nojumēs un kā divdesmitgadnieki baros iekaro ap kanālu izvietotos krodziņus, kafejnīcas un restorānus. Tur ir viss, kas piedienas lielai, modernai un skaļai pilsētai. Ja Londonu un tās rajonus/ kvartālus varētu salīdzināt ar apaļu torti, kuru ieskauj M25 maģistrāle, tad Birmingema ir kā tāds paliels tortes gabaliņš, griests no centra – Vestminsteres. Tāds sulīgs, dažāds, daudzslāņains tortes gabals. Ziniet, mums patika tā lielpilsētas garša bez galvaspilsētas pārblīvētības. Mēs noteikti atgriezīsimies, jo šajā nedēļas nogalē tikai pagaršojām Birmingemas piedāvātās iespējas ģimenēm ar bērniem.

May first and last weekend are Bank Holiday weekends in England. First Bank Holiday we spend at home, took it easy, but in the end of May we decided to head to Birmingham for three day city break. As a second largest city in England, there’s everything- historic and modern buildings (some are even too creative); there are exclusive designer shops and also the most usual shopping street; there you can see how homeless people sleeping on the streets, tunnels, shelters and also how people party in pubs and restaurants near the channel. It is proper large, modern and loud city. If London and its surrounding area can be compared with a round cake ( M25 makes great shape), then Birmingham is like a slice of the cake. The juicy, diverse, multi-layered piece of cake. But you know, we liked it. We liked the big city taste without the capital overcrowding. We will come back, because this weekend was only a little taste of Birmingham opportunities and offers for families with children.

Nākamajos ierakstos Cadbury World apmeklējums un alpīnisma sienas  izaicinājums.

Soon also about visit to Cadbury World and about morning with rock climbing.

Hastings, England

Nav jau nekāds noslēpums, ka brīvdienas un ceļojumi ļoti atšķiras, ja dodaties kopā ar bērniem vai bez, arī bērnu dzimumam un interesēm ir kāda nozīme. Esmu ievērojusi, ka mūsu ģimenes brīvdienas izdosies, ja tās tiek plānotas pie jūras, kur ir smiltis un kur ir spēļu laukumi, ja apskates objekti ir saistīti zemūdens valsti vai dzīvniekiem un ja vēl tam visam pa vidu tiek piejauktas fiziskas izklaides, baseina apmeklējums, kā arī vēl uzkodas un maltītes kafejnīcās, tad atpūta (bērniem, ne mums) garantēta.

Aprīļa sākumā uz nedēļas nogali bijām aizbraukuši atpūsties uz zilā karoga pludmali Camber Sands un netālo zvejnieku pilsētiņu Hestings. Hastings ir kā radīta mūsu puiku interesēm – pludmale, zvejnieki, zivju tirdziņš, laivas, kuģniecības muzejs, akvārijs, karuseļi. Arī šarmantās un klusās vecpilsētas ieliņas agrā pavasara rītā tika pamanītas.

It’s not a secret that the traveling is very different with and without kids. Also are they girls or boys, babies, toddlers or teens can impact a choice of holiday destination and planned activities.  I have noticed that our family holidays will succeed if they are planned near the beach/sea, where is sand, where are some playgrounds and for sightseeing places are great if they are something with animals, underwater world or active sports.  Bonus always is going to swimming pool and some snacks, meals between in nearby coffee shops and restaurants.


In early April for the weekend we had holidays on the blue flag beach, Camber Sands and the nearby fishing town Hastings. Hastings is perfect place for our boys’ interests – beach, fishermen, fresh fish market, boats, nautical museum, aquarium, amusement park. And as a bonus for adults were the charming and quiet streets of the town in the early spring morning.

Hastings

Cliff Railway

Shipwreck Museum

Blue Reef Aquarium

Camber Sand Beach

Sea Life Aquarium, London

london-sea-life-aquarium-1Kādu dienu jau pirms laba laika, kad Markus bija 3 gadus vecs, pārnācis mājās no bērnudārza, paziņoja, ka viņš grib braukt uz Londonu redzēt haizivis. Līdz mēs paguvām ieplānot braucienu un to pat realizēt, šķiet, ir pagājis gandrīz gads, tomēr šajā Ziemassvētku brīvlaikā to realizējām. Varu apgalvot, visi, kas esat Londonā ar bērniem (vai arī tikai pieaugušie, kurus interesē zemūdens pasaule), tas ir tā vērts. Jā, ieeja ir pietiekami dārgs prieks, bet tiešām – tas ir tā vērts! Un tie, kuri dodas uz Londonu ar vilcienu, var ietaupīt un maksāt tikai par vienu no divām ieejas biļetēm, ja pirms tam izprintē atlaižu kuponu šeit.

Gaidīšu Jūsu atsauksmes šeit, bloga komentāros, vai personiskās ziņās!

dsc_1202aAges ago Markus asked us to go and see sharks in London. And of course, it took us ages to plan and realize it, even we leave just 30 min on train from London. Anyway, this Christmas break was the right time to go there. To go to London and visit Sea Life Aquarium. It is really amazing place , especially if you are planning to spend some time in London with kids, great place to visit and it worth it all money and spent time. Boys were so interested, so into the undersea world and I assume learn more than spent hours and hours in the classroom.  And don’t forget, those who are traveling to London by train, you can save and pay for one of the two tickets, if prior printed out discount voucher here.

If you have an experience or you have been there, please share with me in comments!

dsc_1183adsc_0450adsc_1186adsc_0445adsc_1182adsc_1188adsc_1204adsc_1206adsc_1200adsc_1201adsc_1198adsc_1196adsc_1189adsc_1190adsc_1210adsc_1212adsc_1218adsc_1240adsc_1184a

Pankūku diena / Pancake Day

dsc_1680a

Tikai pagājušogad mēs sākām atzīmēt Pankūku dienu (šogad 28.februārī). Tā tiek svinēta 47 dienas pirms Lieldienām, lai atzīmētu pēdējo mielastu un grēku izsūdzēšanu pirms gavēņa. Kristieši tiek aicināti doties pie mācītāja un izsūdzēt grēkus ar īpašu Pankūku dienu zvanu- Pancake bell. Kau gan līdz šim neesmu dzirdējusi šo zvanu vai arī neesmu pamanījusi, tomēr zinātāji apgalvo, ka vēl mūsdienās šāds baznīcas zvans tiek zvanīts un cilvēki aicināti izsūdzēt grēkus.

Vairāk informācijas par Pankūku dienu varat izlasīt šeit.

Mūsdienās šos svētkus vairs nesvin tikai kristieši, bet arī citu reliģiju pārstāvji, daudz nepievēršot uzmanību svētku nozīmē (kā bieži vien ir arī ar Ziemassvētkiem). Pankūku dienā pankūkas cep un ēd bērnudārzos, skolās, nereti arī darba kolektīvos, arī Olivers dabūja otro reizi mūžā savu pankūku bēbju grupiņā. Arī mājās, protams, vakariņās mēs ēdām pankūkas. Man negribējās nedz vairs gatavot, nedz ēst, tad nu Lauris ar Markusu izvērtās, Olivers asistēja, smaidot un mājot ar rokām, diemžēl man tas viss bija beigās jāsatīra. Arī grieķu svinēšanas tradīcijas iekļāvām- viens šķīvis uz laimi tika saplēsts.

dsc_1676a

Only last year we started to celebrate Pancake Day or Shrove Tuesday (this year 28th February) what falls 47 days before Easter. It is celebration of last feast before Lent, what starts 40 days before Easter. Christians are encouraged to confess their sins to the pastor and they say that Pancake bell still rings and calls all people to church nowadays too. Be honest, I haven’t heard any or maybe haven’t notice, but I believe that there is special service to prepare harts before Lent on Ash Wednesday.

Nowadays Pancake Day isn’t only Christians celebration, but also people from other believes take part in without paying a big attention to meaning (as it is with Christmas too). On Pancake Day pancakes are cooked and eaten at nurseries, schools, also at work places, and Olivers got his pancake  at Babies/Toddlers group.  Also, at home, of course, the dinner was pancakes. By that time as I really didn’t want to see or cook any pancakes, Lauris and Markus took over this job, Olivers assisted by smiling and waving hands, unfortunately for me was left cleaning up at the end. Also, we implemented some Greek celebration traditions with braking plate to the luck.

More information about Pancake Day read here.

dsc_1660a

dsc_1672adsc_1677adsc_1678adsc_1679adsc_1663adsc_1665adsc_1681adsc_1682a

Ar bērnu Anglijas slimnīcā

wp_20161122_13_22_46aKaut arī mūsu bērni parasti, paldies Dievam, slimo maz, pagājušais gads ir bijis citāds, mēs esam jau divas reizes pabijuši Anglijas slimnīcā. Uzreiz jāatzīst, ka mums nav pieredzes, kā ir bērnu slimnīcā Latvijā, tāpēc nevarēšu salīdzināt, toties labprāt dalīšos ar pieredzi, kuru ieguvu, esot slimnīcā ar Markusu (februārī) un Oliveru (novembrī). Protams, tā ir tikai mūsu pieredze, kura ir iegūta apmeklējot divas slimnīcas, noteikti var būt citādāk, tomēr  mūsu vizītes bija šādas.

Pirmais un labākais padoms, ko varu dot, pat ja jūs tālāk nelasīsiet, ja ir aizdomas, ka bērns šoreiz ir smagāk slims kā vienkārši saaukstējies un jūs dzīvojat Anglijā, brauciet uz tuvākās slimnīcas uzņemšanu (A&E). Nekautrējieties, pat ja šķiet, ka varbūt šoreiz nav tik traki. Sekojiet savai intuīcijai, jo labākajā gadījumā bērnu izmeklēs profesionāli pediatri, nevis ģimenes ārsts un nosūtīs ārstēties mājās. Mums abas reizes neizdevās atgriezties mājās uzreiz, kaut arī devos ar domu tikai pārbaudīt, saņemt ieteikumus par labāku medikamentu izvēli, varbūt saņemt antibiotiku recepti, bet abas reizes ļoti ātri bija skaidrs, ka mēs paliekam slimnīcas bērnu nodaļā un ka esam pareizi rīkojušies, ierodoties A&E.

Nākamais, kas noteikti ir nepieciešams, pacietība gaidīt, jo ārsti ir ļoti noslogoti un viņi velta pilnu uzmanību pacientam, kuru izmeklē. Medmāsa vienmēr ir pieejama, bet ārsti ir jāgaida. Jautājums: “Cik ilgi vēl?” neko daudz nevar līdzēt, jo to jautā visi vecāki, bet jo paši vecāki (no bērna, protams, to nevar sagaidīt) ir pacietīgāki un mierīgāki, jo ātrāk, šķiet, ārsts ierodas izmeklēt.

Jāsagatavojas, ka nāks izmeklēt 2 līdz 5 ārsti, atkarībā, vai kāds no viņiem nav students vai palīgārsts (par ko sākumā biju apjukusi un teicu, ka ārsts jau tikko mūs izmeklēja), bet diagnozi un ārstēšanu vienmēr apstiprinās galvenais ārsts, ne vien uz papīra, bet arī izmeklējot. Viņi tad visi sanāk kopā un apsriež diagnozi un ārstēšanas plānu katram konkrētajam gadījumam. Tā, piemēram, sākumā galvenā ārste izteicās, ka Oliveram būs divu veidu medikamenti, bet pēc viņu apspriedes tika izlemts pagaidām tikai antibiotikas. Viens ārsts lēmumu nevar pieņemt, īpaši, viss, kas saistīts ar zīdaiņu ārstēšanu, ir jābūt nodaļas ārsta apstiprināts.

Visu informāciju par izmeklējumiem, slimību un ārstēšanu ārsts izstāstīs vecākiem lēni un skaidri, pamatos, noteikti var uzdot jautājumus. Man šķiet, ka komunikācija ar pacientu tiešām radikāli atšķiras no tā, ko esmu piedzīvojusi līdz šim. Man arī patika, ka pēc sarunas ar mani ārsti noliecās pie Markusa, kuram tad bija 3 gadi, un viņam saprotamā valodā izstāstīja, kas ar viņu notiek un kā viņš tiks ārstēts.

Iepriecinošs šajā grūtajā laikā būs slimnīcās pieejamais ‘serviss’. Uzreiz jāatgādina, ka ārstēšanās slimnīcā ir bezmaksas, arī maltītes bērnam un mātei, vecāku nakšņošana, kā arī visas zāles, nepieciešamie izmeklējumi, respektīvi, kā jau iepriekš esmu rakstījusi, medicīna bērniem Anglijā ir bezmaksas. Nauda būs nepieciešama vienīgi, ja nu gribas pusdienot kafejnīcā, palasīt kādu žurnālu  vai iedzert labu kafiju – manā gadījumā.

Runājot par ēdināšanu, sākumā biju apmulsusi un nepasūtīju ēdienu sev. Jā, tieši nepasūtīju, jo katru dienu no rīta tika iedota ēdienkarte, no kuras varēja izvēlēties, ko ēdīs bērns un arī pati pusdienās un vakariņās. Sapratu, ka izvēlēties ēdienu patiesībā ir ļoti prātīgi, jo bērns, kuram sāp kakls, vai bērns, kuram ir, piemēram, kaut kas salauzts, ēdīs atšķirīgus ēdienus, nerunājot nemaz par to, kas garšo un negaršo. Es biju priecīga, ka Markus pirmo dienu varēja dabūt jogurtus, augļus un dārzeņus, cik vēlas, līdz ar to bija paēdis, bet, ja būtu jāēd gaļa ar kartupeļiem, viņš nebūtu varējis apēst gan apetītes trūkuma, gan sāpju dēļ, un  ēdiens būtu lieki izšķērdēts.

Arī par bērnu izklaidēm padomāts, jo, šķiet, kad paliek labāk un temperatūra sāk mazināties, visgrūtākais ir motivēt bērnu palikt gultā un nodarbināt slimībai atbilstošā daudzumā. Talkā nāk Spēļu speciālists/ Play Leader, kurš parasti ir piejams pa dienu, kā arī visbiežāk blakus bērnu nodaļām būs iekārtota lielāka vai mazāka spēļu istaba. Rotaļlietas ir atbilstošas visplašākajam vecumam, kuras var spēlēties uz vietas, ņemt līdzi uz gultu (katru vakaru Play Leader tās dezinficē), kā arī ir pieejami televizori un mazi tableti ar ļoti, ļoti plašu filmu un multfilmu klāstu. Godīgi sakot, bez multfilmām būtu bijis daudz grūtāk ar Markusu pavadīt 5 dienas slimnīcā.

Tāda bija mūsu pieredze. Varu teikt, pozitīva. Tā jau grūtajā laikā, kad visi ir uztraukušies un jūtīgi, noteikti man mieru deva apziņa, kad ārsti ir profesionāli, nosvērti, ļoti pozitīvi un mierīgi. Tieši pozitīvā un laipnā attieksme bija tā, kas uzmundrināja arī tad, kad gribējās jautāt, kāpēc tas notiek ar mums?