Septembris, 2017/ September 2017

Septembris sākās ar Laura sacensībām. Lauris ir piedalījies iepriekš dažos skrējienos (2015, 2016), bet šoreiz tas bija akvatlons, kurā vajadzēja nopeldēt 100m āra baseinā (divi garumi) un pēc tam uzreiz noskriet 1km. Finišēja slapjš, bet laimīgs bērns.

September started with Lauris’s Run. He has participated in the Runs before (2015, 2016) but this time a new challenge for him was Aquatlon, where he did swimming 100m (two lengths) and running 1 km. At the Finish we had very wet, but happy kid.

  

  

Kas nu par rudeni bez pirmās skolas dienas? Mums tā bija 5.septembrī, bet īpaša sajūta tāpat! Lauris uzsāka mācības 4.klasē, Markus – 1.klasē.

Autumn doesn’t count if it is not Back to School time. Our first day was 5th September. This year Markus is in Year 1 and Lauris is in Year 4.

Otrajā skolas dienā Markus atgriezās pie konstruēšanas un veidošanas aktivitātēm brīvajā laikā, un kopš tā laika gandrži katru dienu iznāk no skolas ar saviem veidojumiem. Šeit, lūk, robots!

We needed just two days at school and Markus turned up at school gates with junk modeling in his hands. It is Robot. Since then he has been every day out with variety of creations.

Protams, mēs līdz ar karaļnamu priecājamies par Keitas un Viljama gaidāmo mazuli un turam īkšķus par grūtniecības norisi.

Of course, we are very happy about the Royal Couple expecting third baby. Fingers crossed the pregnancy will go well.

Atklāju ļoti interesantu amerikāņu psihologu Dr. Kevin Leman un viņa video/audio uzrunas, kā arī iegādājos pat viņa grāmatas. Jāsaka, ka grāmata “Have a New Kid by Friday” ir tiešām ļoti ieteicama mau un lielāku bērnu vecākiem. Tur ir receptes, kā darīt, kad pietrūkst padoma, un mēs pārliecinājāmies, ka viņa bērnu audzināsanas metodika strādā. Šobrīd lasu “The Birth Order Book”, bet neesmu tik lielā sajūsmā, kā ar pirmo.

By accident I discovered a very interesting American psychologist Dr. Kevin Leman and his video / audio speeches, and even bought his books. I  highly recommend the book “Have a New Kid By Friday”. There are so many great advice and working suggestions how to deal with many tricky situations on the parenting road. For me it is now as handbook where I can look and find some good answers how to deal with situations in our family. I’m currently reading ”The Birth Order Book”, but so fare not as passionate as previous, maybe will get better.

     

Puikas arī vasarā, atgriežoties no Latvijas, lasīja un Septembrī saņēma bibliotēkas atzinības rakstus par lasīšanu un piedalīšanos vasaras lasīšanas izaicinājumā bērniem “Animal Agents“. Bija jāizlasa un bibliotekāriem jāatstāsta 6 grāmatas. Grāmatu izvēle, saturs un biezums paliek pašu lasītāju (un vecāku) ziņā. Kā es vienmēr esmu teikusi: “Izvēlieties grāmatas, kuras jums šķiet atbilstošas jūsu lasītprasmes līmenim!” Es noteikti tik biezas un sarežģītas nebūtu viņu vietā izvēlējusies!

Since we were back From Latvia, boys were participating a Summer reading challenge “Animal Agents” at the local library. They red 6 books completely by their choise. As I said, “Choose books what you think are suitable for your reading level.” Not sure that I would choose so long and complicated but they did, even some evenings needed my encouragement.

  

Arī dārzs palēnām kļūst rudenīgāks, kaut gan vēl ziedu pilns.

The Autumn now is into garden too,; flowers are changing into autumnal colours, even still trying to make me happy with some brightness.

  

Mēneša beigās bijām nedaudz saaukstējušies, jo bija daudz drēgnu un pelēku rudens dienu. Bet atkal uzspīdēja saulīte, un iesnas palēnām pazuda.

In the end of Month we all cough a bit of cold. The weather was grey, rainy and wet and it wasn’t surprise to be under the weather. Now it’s all well as days get more sunny.

Mums abiem ar Oliveru ir bijis bezgala daudz rītu, kuros ejam uz bērnu nodarbībām, tiekamies ar draugiem, pļāpājam, spēlējamies, bradājam pa peļķēm un vienkārši baudām rudeni.

I love these precious morning with Olivers. We go to toddler groups, meet with friends for coffee, chatting, playing, puddling and overall enjoying the Autumn.

Pankūku diena / Pancake Day

dsc_1680a

Tikai pagājušogad mēs sākām atzīmēt Pankūku dienu (šogad 28.februārī). Tā tiek svinēta 47 dienas pirms Lieldienām, lai atzīmētu pēdējo mielastu un grēku izsūdzēšanu pirms gavēņa. Kristieši tiek aicināti doties pie mācītāja un izsūdzēt grēkus ar īpašu Pankūku dienu zvanu- Pancake bell. Kau gan līdz šim neesmu dzirdējusi šo zvanu vai arī neesmu pamanījusi, tomēr zinātāji apgalvo, ka vēl mūsdienās šāds baznīcas zvans tiek zvanīts un cilvēki aicināti izsūdzēt grēkus.

Vairāk informācijas par Pankūku dienu varat izlasīt šeit.

Mūsdienās šos svētkus vairs nesvin tikai kristieši, bet arī citu reliģiju pārstāvji, daudz nepievēršot uzmanību svētku nozīmē (kā bieži vien ir arī ar Ziemassvētkiem). Pankūku dienā pankūkas cep un ēd bērnudārzos, skolās, nereti arī darba kolektīvos, arī Olivers dabūja otro reizi mūžā savu pankūku bēbju grupiņā. Arī mājās, protams, vakariņās mēs ēdām pankūkas. Man negribējās nedz vairs gatavot, nedz ēst, tad nu Lauris ar Markusu izvērtās, Olivers asistēja, smaidot un mājot ar rokām, diemžēl man tas viss bija beigās jāsatīra. Arī grieķu svinēšanas tradīcijas iekļāvām- viens šķīvis uz laimi tika saplēsts.

dsc_1676a

Only last year we started to celebrate Pancake Day or Shrove Tuesday (this year 28th February) what falls 47 days before Easter. It is celebration of last feast before Lent, what starts 40 days before Easter. Christians are encouraged to confess their sins to the pastor and they say that Pancake bell still rings and calls all people to church nowadays too. Be honest, I haven’t heard any or maybe haven’t notice, but I believe that there is special service to prepare harts before Lent on Ash Wednesday.

Nowadays Pancake Day isn’t only Christians celebration, but also people from other believes take part in without paying a big attention to meaning (as it is with Christmas too). On Pancake Day pancakes are cooked and eaten at nurseries, schools, also at work places, and Olivers got his pancake  at Babies/Toddlers group.  Also, at home, of course, the dinner was pancakes. By that time as I really didn’t want to see or cook any pancakes, Lauris and Markus took over this job, Olivers assisted by smiling and waving hands, unfortunately for me was left cleaning up at the end. Also, we implemented some Greek celebration traditions with braking plate to the luck.

More information about Pancake Day read here.

dsc_1660a

dsc_1672adsc_1677adsc_1678adsc_1679adsc_1663adsc_1665adsc_1681adsc_1682a

One day 16/02/2017

On last Tuesday I wanted to write a post about our day, but left my phone at home and an idea failed as wouldn’t be interesting to read about our routine without photos (even they are horrible phone photos. Sorry about it!) So I went for second attempt on Thursday which was planned the same as Tuesday, even the weather promised be similar. Here you go – Thursday, 16th February, school half term break week.

6:15 Oliver is awake. Today is my turn to look after him in the morning as everyone is still sleeping  and anyway there is no point to give him to Valdis and go back to bed as we all need to leave a house by 8am. Me and Olivers quietly getting downstairs to make my first cup of coffee (first from many!) and then we both make ourselves comfortable in living room, playing, drinking coffee, listening One Tree Hill in the background. day for coffee (accent on first!) And both go into the living room to play, drink morning coffee in the background to listen to the series One Tree Hill. Half an hour peace before the boys wake up.

wp_20170216_15_48_16a

7:10 Lauris and Markus came downstairs to have breakfast, then change and play with Olivers and watch some cartoons.  Valdis has already gone to work, but I am having a quick shower  (Lauris is our Supernanny) and I am ready for the day.

wp_20170214_07_05_00a   wp_20170216_07_40_05a  wp_20170216_07_35_16a

8:00 We are 10 min late because Markus had decided this morning that does not know how to put on shoes, and also I did not want to give up. As long as we both struggled with the characters, meanwhile, Lauris was getting ready both bikes and Olivers’ pram. Well, that at least someone is in a good mood.

8:05 Markus this morning is going to Holiday club for Construction day, Lauris is doing 3 hour horse club (actually, morning at the stables). I have two very exited boys.

wp_20170216_08_05_25a

8:10 on front of us is 1 hour long walking towards Lauris’ horses club. Lauris rides a bicycle, Oliver sits in the pram and looks around and I try to push the pram through the countryside road. A beautiful spring morning. In those mornings can appreciate the pleasure and beauty of life in the country.

wp_20170216_08_15_39a  wp_20170216_08_28_34a

Along the way, we have a lot of talking with Lauris. Such a deep conversations without any interruption we don’t have often.  Lauris again want to hear a story how we met each other (me and Valdis), how we got married and how we planned them – children.  Then our conversation leads to Family Tree what he drew at school . He tries to check did he do the right way and who is youngest and who is oldest in our family now. I am really enjoying these conversations with our “big boy”.

  wp_20170216_08_40_04a  wp_20170216_09_01_59a

10:00 Oliver has managed the half an hour nap and ready for branch at local cafe. We have to wait for Lauris til 12 when he is finishing his club.

wp_20170216_10_20_05a

wp_20170216_10_49_52a

13:10 At last we are all at home and having a lunch. Those who know me know that if there is no ice cream in the freezer, there is no food at home. Mostly we eat ice cream almost every day, and I believe that it is protects us against sore throat and colds, as I like to say – tasty inurement. (Olivers is the only who still do not eat ice cream, even it looks different.)

img_20170216_073114a  img_20170216_073227a  img_20170216_073141a

14:00 to 16:45 Olivers is having the second nap, we also take a rest, watching movies, read books, boys also manage some time outside on the bikes til dinner is served.

wp_20170216_13_11_17a

wp_20170216_12_23_31a

17:00 dinner time, Valdis comes home. As Valdis arrives, Olivers knows that time for his special time with Daddy. He lifts up his hands to get carried around and have some one to one time.

18:10 Olivers shows tiredness signs and after a feed he is asleep in 10 min.  Meanwhile, Lauris has cleaned his room, because tonight it is his turn (before we asked them both tidy up, but usually that was struggle as they started to play or messed around. Now they do their turns and it has been life changing).  And some screen time, reading in the end of the day. 

19:20 I asked the boys get ready for bedtime.  Markus is having small snack and after 10 minutes they are in their beds. Adult time – here it comes! Tonight I am reading the book “No Matter What” by  Sally Donovan. I honestly recommend it as it is so true and so loving story about family which adopted two kids.

wp_20170208_12_20_30a

~21:30 I am having the early night as we are sleep training Olivers. Yet we have won that Olivers is sleeping without milk from 6 pm to 2 am, but it would be ideal if he could do it til 4am. Some days there are good nights, some are very bad. I guess one day we all will have again uninterrupted full night’s sleep!

wp_20170216_11_43_15a

Similar posts:

4th March, 2016

Viena diena 16/02/2017

Otrdien biju nolēmusi uzrakstīt par mūsu ikdienu, tādu, kāda tā ir, bet neizdevās, jo no rīta biju atstājusi savu telefonu mājās, un ieraksts bez bildēm tomēr nav visai interesants (kaut arī neesmu telefonbilžu fane). Tāpēc izvēlējos šo ceturtdienu, kura bija paredzēta līdzīga otrdienai, pat laika apstākļus solīja līdzīgus. Tad nu lai iet – ceturtdiena, 16. februāris, skolas brīvdienu nedēļa.

6:15 Olivers ir pamodies dienai, un arī es šodien ceļos kopā, nevis nododu Valda pārraudzībā, kā parasti. Šodien mums plānots jau iziet no mājās 8 no rīta, tāpēc vairāk gulēt nav jēgas. Visi pārējie mājinieki vēļ guļ. Mēs ar Oliveru nolavāmies lejā pagatavot manu pirmo šodienas kafiju (akcents uz pirmo!) un dodamies abi uz dzīvojamo istabu spēlēties, dzert rīta kafiju, fonā klausīties seriālu One Tree Hill. Miera pusstunda pirms ceļas puikas.

wp_20170216_15_48_16a

7:10 Lauris un Markus nodipina lejā ēst brokastis, pēc tam arī ģērbties, pa vidu spēlēties ar Oliveru un skatīties multfilmas. Kamēr visi trīs puikas “dzīvojas” pa mūsu gultu, Valdis ir jau devies uz darbu, bet es ātri ieeju dušā (Lauris ir superaukle) un esmu gatava dienai.

   wp_20170214_07_05_00a  wp_20170216_07_35_16a  wp_20170216_07_40_05a

8:00 Esam iekavējuši 10 minūtes, jo šorīt Markus bija izlēmis, ka neprot uzvilkt kurpes, un arī es negribēju padoties. Kamēr mēs abi cīnījāmies ar raksturiem, tikmēr Lauris jau bija gatavs, atvedis nošķūnīša gan abiem puikām riteņus, Oliveram ratus un pat bija atcerējies par ķiverēm. Labi, ka vismaz puse no četriem ir labā garastāvoklī.

8:05 Markus šorīt iet paspēlēties uz brīvdienu klubu, kamēr Lauris būs 3 stundas zirgu jāšanas klubā. Markus sajūsmā aizskrien uz savu nodarbību, jo šodien būs būvēšana no dažādiem materiāliem – absolūtā Markusa favorītnodarbība.

wp_20170216_08_05_25a

8:10 Mums ar Lauri un Oliveru priekšā stundu garš ceļš līdz zirgu stalļiem. Lauris brauc ar velosipēdu, Olivers sēž un skatās apkārt ratos un es ļoti raitā solī stumju ratus pa lauku taku. Skaists pavasara rīts. Šādos rītos var novērtēt baudu un skaistumu dzīvei laukos.

wp_20170216_08_15_39a  wp_20170216_08_28_34a

Pa ceļam daudz runājam ar Lauri. Tādas dziļās sarunas, kurām ikdienā traucē vēl divas balsis, bet tagad varam izrunāt. Lauris atkal grib, lai pastāstu, kā mēs ar Valdi iepazināmies un kā apprecējāmies, un kā ieplānojām viņus. Tad mūsu saruna aizvirzās uz dzimtas koku, ko ir zīmējis skolā, pārbauda, vai ir pareizi uzrakstījis, ka opis ir vecākais un Bruno ir jaunākais. Es patiesi baudu šīs sarunas ar mūsu “lielo” dēlu.

wp_20170216_08_40_04a   wp_20170216_09_01_59a

10:00 Olivers ir paspējis ātri nosnausties un gatavs otrajām brokastīm kafejnīcā, kamēr gaidām Lauri no jāšanas kluba.

wp_20170216_10_20_05a

wp_20170216_10_49_52a13:10 Visi esam mājās. Ēdam pusdienas. Tie, kas pazīst mani, zina, ka, ja nav saldējums saldētavā, tad mājās nav, ko ēst. Pārsvarā mēs saldējumu ēdam gandrīz katru dienu, un es ticu, ka tas mūsu visus pasargā no angīnām un aizsmakušiem kaliem, tā sacīt, garšīgi norūdām. (Olivers ir vienīgais, kurš vēl neēd saldējumu.)

img_20170216_073114a  img_20170216_073227a   img_20170216_073141a

14:00 – 16:45 Olivers guļ otro snaudienu, mēs ar puikām atpūšamies, skatāmies filmiņas, lasām grāmatas, puikas paspēj arī izskriet ārā un pabraukāt ar riteņiem, līdz vakariņas ir galdā.

wp_20170216_13_11_17a

17:00 Vakariņu laiks, un Valdis arī ir mājās. Oliveram sākas īpašais laiks ar tēti. Kā Valdis ienāk virtuvē, tā Olivers paceļ rokas un māj, lai viņu ņem opā un nes spēlēties.

18:10 Olivers rīvē acis un dod zīmi, ka ir gatavs iet gulēt. Pēc desmit minūtēm jau saldi čuč. Tikmēr Lauris ir sakārtojis savu istabu, jo šovakar ir viņa kārta (agrāk abiem prasījām kārtot, bet tad viņi sāka spēlēties vai strīdēties, un nekāda īsta istabas sakārtošana nenotika, tad izlēmām, ka uz maiņām kārtos viens no viņiem). Abi vecākie ir gatavi vakara TV/datora laikam un grāmatas lasīšanai.

19:20 Palūdzu puikām izlēgt ekrānus un iet gulēt. Markus vēl vēlas ātri kaut ko uzkost un pēc 10 min abi puikas ir savās gultās. Sākas mūsu atpūtas laiks. Šovakar tā būs Salley Donovan grāmatas  “No Matter What” lasīšana- iesaku visiem, kuri interesējas par bērnu adopciju, ļoti reāls  vienas ģimenes stāsts.

wp_20170208_12_20_30a

21:30 Mans agrais vakars, lai pēc pusnakts varētu pārņemt Oliveram mācīšanu gulēt bez piena. Pagaidām esam izcīnījuši, ka Olivers guļ bez piena no 6 vakarā līdz 2 naktī, bet būtu ideāli, ja varētu iemācīt iztikt līdz 4 no rīta. Gan jau kādu dienu mēs atkal visi gulēsim nepārtrauktu nakts miegu!

wp_20170216_11_43_15a

Līdzīgi ieraksti:

2016.gada 4.marts

2012.gada 20.aprīlis

 

 

5 populārākie bloga ieraksti 2016.gadā/ 5 Most Popular Blog Posts in 2016

Rīt abi vecākie puikas atgriežas skolā. Valdis ir jau atgriezies darbā. Rīt Ziemassvētku brīvlaiks būs beidzies, un mēs ar Oliveru atgriezīsimies mūsu brīnišķīgo rītu mierā. Diez vai man ir jāsaka, ka esmu sajūsmā par skolu. Esmu sajūsmā, ka ir tāda iespēja bērniem iet uz skolu, man baudīt laiku ar Oliveru mājās un pēc tam visiem satikties pēcpusdienās. Bija labi būt kopā Ziemassvētku laikā, baudīt svētkus, daudz spēlēties, šo un to apmeklēt un redzēt kopā. Bija labi. Bet šodien es ilgojos jau pēc ikdienas. Pēc mūsu normālās un ierastās ikdienas.

Lai kaut cik atskatītos uz 2016. gadu, kas mūsu ģimenē bija īpašs, jo piedzima Olivers, varētu apkopot katra mēneša foto izlasi, bet pagaidām tam nav laika un enerģijas, tāpēc šoreiz vienkārši nopublicēšu 5 populārākos bloga ierakstus 2016. gadā. Ja neesat izlasījuši, izlasiet!

Laimīgu Jauno gadu!

WP_201604 a_ProBērna pabalsts Anglijā (tikai latviski)

 

 

DSC_8039_edited-2Olivers 09.04.2016.

 

DSC_8479aDārzu svētki

 

dsc_0917a6 Ziemassvētku tradīcijas

 

 

Presentation15 pavasarīgas aktivitātes bērniem

 

 

Tomorrow the two oldest boys return to school. Valdis has already returned to work. Tomorrow the Christmas school holidays will be over, and me and Olivers will come back to our wonderful and peaceful mornings. I have to say, I am happy, even thankful about the school. I am delighted that there is an opportunity for children to go to school, I enjoy time with Oliver at home, and then all meet in the afternoons. Don’t get me wrong, it was good to be all together at home during Christmas time, enjoy the holidays together, have a lot of free play, and visit and see some places. It was really good. But today I want back my normal life, normal routine, I solute to our usual everyday.

In order to reflect on 2016, I could post lots of photos, because it was pretty special year for us , Olivers was born, but not this time, not today. So this time just small reflection on  5 most popular blogs posts last year. If you have not read them, here you are!

Happy New Year!

WP_201604 a_ProBērnu pabalsti Anglijā (Just in Latvian)

 

 

DSC_8039_edited-2Olivers 09.04.2016.

 

DSC_8482aOpen Gardens

 

 

dsc_0917a6 Christmas Traditions

 

 

Presentation15 Activities for Children to Welcome Spring

Vien nedēļa / Just a Week

Palikusi vien aptuveni nedēļa līdz lielajam sastapšanās brīdim ar mūsu punčbēbi. Varbūt viņš izlems pasteigties, bet varbūt izmantos visu laiku, lai vēl padzīvotos kā viens vesels kopā ar mani. Lai arī ik pēc laika uznāk domas, ka ir ļoti nogurdinoši tā dzīvoties kopā, tomēr vēl ar prieku baudu pēdējās dienas un nemaz negribas steigties satikties. Ir labi, kā ir, kaut gan noteikti būs vēl labāk.

Just about a week left till we will see our new baby. Maybe he will hurry up to see us, but maybe he will choose to enjoy time with me as one for longer. Also now and again I have thoughts that it is quite tiring to be pregnant, but overall I am happy to stay like this forever and soak in every precious moment. I know that I value this time, but also time with little baby at home will be fabolous too. Soon he comes!
DSC_7897a

Arī bērni gaida/ Children are also expecting

Nesen pēc grūtniecības jogas nodarbības pļāpāju ar kādu no mammām un apspriedām, cik jauki ir, ka starp bērniem ir lielāka gadu atšķirība, ka viņi tad vairāk piedalās jaunā bēbja gaidīšanā. Otra mamma stāstīja, ka viņas dēlam ir gandrīz 2 gadi, bet ka viņš nav pārāk ieinteresēts, kāpēc mammas aprises mainās, un ka viņa nezina, kā mazo sagatavot izmaiņām ģimenē. Izmaiņas būs, neatkarīgi, vai ģimenē ienāks otrais vai ceturtais bērniņš. Izmaiņas piedzīvos visa ģimene, un tā atkal būs mācībstunda visiem saprast jaunās lomas un pierīvēties viens otram, jaunajām vajadzībām.

Mēs laikam piederam pie ģimenes, kurā visi lielie dzīves notikumi tiek piedzīvoti kopā. Īpaši jau vēl viena bērniņa ienākšana pasaulē. Man ir grūti iedomāties, ka mēs nepastāstītu bērniem par jaunumiem pēc iespējas ātrāk, esot atklāti, ka var būt arī ne visai priecīgs iznākums, bet ka mēs visi ceram un ticam uz labāko un ka turpmākās nedēļas/ mēnešus mammas puncī augs brālis vai māsa.

Mūsu puikas par jaunumiem uzzināja pirmie, kad punčbēbim bija vien 6 nedēļas, jo, pirmkārt, viņi ir mūsu tuvākā ģimene un nebūtu gadīgi, ka jaunumus viņi uzzina no citiem, otrkārt, vajadzēja izskaidrot Markusam (3 gadi), ka mamma centīsies viņu vairs tik daudz nenēsāt un pamatot kāpēc, treškārt, gribējās, lai Lauris (7 gadi) arī varētu priecāties par kopējiem ģimenes jaunumiem. Es domāju, ka tas ir godīgi un vienmēr esmu bijusi par atklātību, neatkarīgi no iesūnojušajiem viedokļiem, neatkarīgi, ka pirms 20 gadiem tā gan nedarīja. Mana pārliecība ir, ka bērnu ienākšana ģimenē ir normāla dzīves sastāvdaļa un tajā nav nekas slēpjams no bērniem.

Jā, mēs esam ļoti priecīgi, ka abi puikas priecājas par gaidāmo bēbi, ka viņi atbilstoši vecumam ir ieinteresēti arī fizioloģiskajos procesos, kas notiek ar mammas ķermeni, kā bērniņš aug un dzimst. Ir tik skaisti, ka viņi katru dienu dod bučas puncim, glāsta viņu un sasveicinās, klausās, ko bēbis vēderā viņiem šodien pastāstīs. Es nedomāju, ka trešā bērniņa ienākšana ģimenē būs super viegla un neizraisīs ikvienā no mums jaunus pārdzīvojumus, ar kuriem būs jāmācās sadzīvot, bet es noteikti domāju, ka Lauris un Markus būs sagatavojušies sastapšanās brīdim un priecīgi sveikt bēbi šajā pasaulē.

Recently after pregnancy yoga classes I was chatting with other Mum about how nice it is that the children have bigger year gap between them. Then they seem more take a part in a waiting. The other Mum shared that her nearly 2 years son isn’t interested in changes and doesn’t pay much attention to her pregnancy. Also that she is a little bit worried how to prepare her son to changes, because the changes will be, whether the family is expecting the second or fourth child. Changes will experience the whole family, and it will again be a lesson for all to understand the new roles and find the way how   to emerging each other need best.

We belong to a family in which all the major life events are experienced together. Especially, in another child’s/ sibling’s entry into the world. I find it hard to imagine that we wouldn’t share news with boys as soon as possible, and be honest that there is always a possibility of not best outcome, but we all believe that everything will go right.

Our boys found out news about new baby when I was 6 weeks pregnant, because I feel that they are our closest family members and I wouldn’t like if they would learn it from relatives or friends. Also it was a way how to explain to Markus (3 years), that Mum will try to avoid lifting/carrying him and I wanted that Lauris (7 years) feels special about getting our new member of family.  I think it is just fair, and I have always been about openness, honestly, no matter that 20 years ago it was no, no attitude. My belief is that baby entering into the family is a normal part of life and there is nothing to hide from other siblings.

Yes, we are happy and pleased that the boys are happy about news and according to age are interested in processes what are happening with my body, how babies are growing and how they will born. It is so beautiful that they give daily belly kisses, speaks with baby in the belly and listens what he is ”saying”.  Of course, still we will all need to learn a new experience how to live together when the baby will arrive, but I believe that Lauris and Markus will be at least, a little bit more prepared to welcome our third child in our family. I hope so!

DSCF7683aGandrīz 4 gadus veca fotogrāfija, kad gaidījām Markusu.

Nearly 4 years old photo, when we expected Markus.