Jau gandrīz februārā beigas un esmu aizkavējusies ar pēdējo ierakstu par braucienu uz Cornwall. Tad nu…

Ceļojuma pēdējā diena vienmēr iznāk tāda steidzīga un nedaudz skumja. Kaut arī brīvdienas ar bērniem vairs nav tikai atpūta, bet gan vairāk vides maiņa, kaut arī, atgriežoties mājās, šķiet, ka ir vajadzīgas vēl vienas brīvdienas no brīvdienām, TOMĒR ceļojuma pēdējā dienā parasti iestājas sajūta, ka vēl jāpagūst ievilkt pēdējā dabas skaistuma dziļā elpa. Cornwall visattālākais punkts mums nelika vilties. Mūs gaidīja patiesi skaisti un apskates vērti objekti- Minack Theatre un Land’s End.

Minack Theatre ir mākslinieces izveidota āra teātra zāle ar skatu uz atklātu jūru. Tas ir lielisks piemērs cilvēka mākslinieciskajam radošumam un dabas skaistuma, varenības lieliskam savienojumam.

It is nearly the end of February, but I am still not finished the last post about our visit  to Cornwall.  Here you are….

Travelling last day always is a little bit sad and full of hurry. Although the holidays with children no longer just rest, but rather a change of environment, after returning home, it seems that there is a need for another holiday from holidays, HOWEVER on the last day of trip there is feeling that you need to get the last deep breath of nature beauty. Cornwall’s farthest point did not disappoint us. Minack Theatre and Land’s End were true gems.

Minack Theatre is open-air theatre with sea view and it is created by an artist. Theatre is excellent combination of human’s creativity and  nature’s beauty and majesty.

Land’s End patiesi ir zemes gals, tālākais Lielbritānijas punkts uz Rietumiem.

Land‘s End is really the end of the England, farthest westerly point of Great Britain.