Viena diena

Šis ieraksts patiesībā jau tapa pirms 2 nedēļām. Šodien izlēmu, ka to publicēšu un dalīšos ar Jums.

Ir dienas, kuras ir parastas ar savu ikdienišķo ritējumu un ritmu, un gadās pa kādai neparastai dienai, kura pārsteidz nevis ar savu skaistumu, bet gan ar rutīnas sagraušanu un grūtu ritējumu. Tāda diena mums ir šodien vai, precīzāk sakot, man, jo vīrs darbā, bet bērni visai priecīgi izēd mani tukšu.

1402228048806Tas viss sākās vakar, kad pusdienlaikā konstatējām, ka Lauris, lecot no viņam paliela augstuma spēļu laukumā, ir satriecis pēdu un nevar pastaigāt. To konstatējuši, devāmies uz slimnīcu. Uzņemšanā pavadījām kādas 3 stunda, uztaisījām rentgenu un laimīgi konstatējām, ka tas ir tikai sastiepums vai sasitums, lūzuma nav. Laurim tā visa padarīšana ļoti patika- jutās svarīgs un ļoti nopietns. Bija jau arī īpašas atrakcijas- viņu tētis un mamma nēsāja opā (23kg!!!), vēlāk braukšana slimnīcas ratiņos pa nebeidzamajiem koridoriem, multeņu skatīšanās uzgaidāmajā telpā utt. Beigu beigās tas viss izvērtas par piedzīvojumu, nevis pārdzīvojumu.

Bet šodien mana darba diena nav atcelta un nav atceļama. Markus pirmdienās no rītiem līdz plkst. 1 mājās kopā ar mani, šoreiz arī Lauris netika uz skolu (starp citu, pirmā kavētā diena šajā mācību gadā; Anglijā mācības sākumskolā beidzas ap 18.jūliju). Tā nu visu rītu dauzāmies ar puikām, bet pēcpusdiena iešu pastrādāt.

Paldies, ka ir draugi, kas ir gatavi pieskatīt mūsu slimnieku, un es varu aizskriet uz darbu vismaz uz pāris stundām. Tā tas ir, ja dzīvo tālu prom no ģimenes, radiem, reizēm ir ļoti grūti izkombinēties, kas pieskatīs bērnus. Pie tā gan ari pierod. Mēs, vecāki, mācāmies uzņemties vairāk atbildības, laicīgi plānot, arī sadalīt prioritātes. Nenoliedzami, bērni ir milzīga svētība, tomēr ar laiku saprot, ka nevar pazaudēt arī sevi, nevar pazaudēt intereses, hobijus, attiecības ar vīru, draugiem. Varbūt tāpēc, ka bērni nav vairs bēbīši, es jūtu, ka ir jāvelta laiks arī sev, jāpalīdz arī otram atrast laiku sev un jāatrod laiks abiem kopā. Bērniem vajag laimīgus un apmierinātus vecākus. Šodien gan viņi dabūja nokausinātu mammu. Bet būs rītdiena , un spēki atjaunosies. No manis gan laikam stay at home mum neiznāktu. Visu cieņu un apbrīnu mammām, kuras paliek mājās un nestrādā, kuras mājskolo savus bērnus, bet man tas tomēr ir pārlieku grūti.

Tāda, pavisam citādāka diena bija šodien.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s