Otrdienas prieks

Ir dienas, kurās tu pamosties kā parastās dienās. Piemēram, kā šodien, kad ir otrdiena. Kas gan var notikt pelēkā otrdienā? Bet, redz, priekam vienalga kāda diena. Tas nolaižas tieši no pelēkajām debesīm un pārsteidz nesagatavotu.

Vakar vakarā Lauris pieminēja, skolotāja teica, ka rīt viņa vecākiem jāierodas skolā. Labāk neatklāšu visus variantus, kuri man tajā brīdi ienāca prātā. Par laimi, bija arī ielūgums ierasties rīt uz vecāku padomes kafijas rītu un bērnu darbu izstādi. Lauris pasteidzās paziņot, ka viņš ir uzzīmējis ezi, un es teicu, ka tētim jāstrādā, bet mēs ar Markusu būsim priecīgi atnākt un apskatīt izstādi. Domāju, ka droši vien būs visas klases zīmējumu izstāde, un bērnam jau vienmēr būtiski, lai vecāki novērtē viņa darbus.

Otrdienas prieks izvērtās citādāks. Izrādās, tā nebija klases zīmējumu izstāde, bet gan no viņa klases bija izraudzīti divu bērnu darbi, tostarp Laura ezis. Vai jāsaka, kā jutos? Bet, protams, pazibēja arī mana latviskā un kritiskā mentalitātes daļa – vai tiešām Laura darbs bija viens no labākajiem klasē? To gan uzreiz noklusināju un turpināju būt lepna, neanalizējot mākslinieciskās detaļas un vienkārši priecājoties par mūsu puikas veikumu. Arī Lauris bija priecīgs par mammas prieku un vēl priecīgāks, ka var ēst kūkas, kamēr citi jau mācās.

Lūk, arī Laura zīmējuma telefonfoto:

2014-03-11 09.19.26

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s