Vai kādreiz esat domājuši, kādu jūs redz bērns? Es kaut kā līdz šim par to neatceros, ka būtu domājusi. Bet šodien man par to nācās domāt.

Ierodoties pēc Laura bērnudārzā, redzēju, ka Lauris uz vienas rokas ir uzkarinājis spīdīgu, dāmīgu rokassomiņu, otrā tur lelli-bēbi un staigā pa grupiņu, grozot gurnus un it kā balansējot uz augstiem papēžiem. Izskatījās ļoti labi. Prasīju audzinātājai, vai viņa zina, ko viņš dara. Viņa atbildēja: „Tēlo mammu!” Tēlo mammu??? Arī pats Lauris piekrita, ka viņš tagad ir mamma (like you, mummy). Kad atstāstīju vīram, nācās dzirdēt: „Precīzi nokopēts!”

Vai es tiešām tāda izskatos no malas? Vai tas ir tas, ko mans dēls par mani domā un kā redz savu mammu? Ja, jā, tad tas ir tieši tas, kādu gribu, lai mani redz. 🙂 Mūsu ģimenes maskulīnajā vidē starp futbola botām un neskaitāmiem džinsu pāriem nemaz nav tik viegli atcerēties, ka esmu sieviete, ka man joprojām patīk augstpapēžu kurpes (arī pastaigās ar ratiem) un ka acis iemirdzas, redzot kārtējo spilgto un tik pieskaņoto (tām tur kurpēm, tai tur kleitai) rokassomiņu veikala plauktā. Jā, es gribu, lai mani vīrieši zina, ka, pirmkārt, es joprojām esmu sieviete, reizēm, cerams, arī kaut nedaudz sievišķīga!

Vai kādreiz esat domājuši, kādu jūs redz bērns?

Sirsnīgs sveiciens visām mammām Latvijā un pasaulē!

Lai Jums skaista un sirsnīga Mātes diena!