Pirms

Mana pēdējā laika jaunā avantūra, kura daudziem var nešķist avantūra, ir mana piekrišana doties uz Laura bērnudārzu, ciemoties tur un interesanti pavadīt laiku ar Lauri un viņa grupas biedriem. Man līdz šim nav šādas pieredzes, jo nekad nebiju dzirdējusi, ka Latvijā kādi vecāki ietu uz bērnudārzu un tur organizētu kādas aktivitātes vai lasītu priekšā grāmatas, vai ko stāstītu utt. Tā kā redzēju, ka citi vecāki aktīvi dara tā, tad sapratu, ka laikam man arī būtu pienākums izmēģināt šādu ciemošanos Laura bērnudārza grupiņā. Pieteicos noorganizēt „mākslošanu” un ceturtdienu došos, lai kopā ar bērniem taisītu Lieldienu olu dekorācijas un rokasspŗādzi vai pulksteni. Esmu arī sagatavojusi arī paraugus, un, jā, atzīstos, esmu arī uztraukta!:)

Before

My last adventure (probably to same it doesn’t seem so) is visiting Lauris’s nursery group and spending there some interesting time with his mates. I don’t have that kind of experience because I never did and even heard that any Latvian parents go to nursery and organize there some activities or read a book, or just play with all children. But as I saw other parents actively doing so, I realized that I have to try, too.  I decided to apply for arts and crafts time, and on Thursday I will go. We will make Easter Egg Decorations and bracelets or a watch. I’ve also prepared the samples, and, yes, I confess, I am also very stressful!:)

Pēc

Tā! Nu, tas izdarīts! Biju tiešām satraukta, bet viss uztraukums pazuda, kad ķēros pie darba, jo ieraudzīju 16 priecīgas un patiesi ieinteresētas sejas, cieši saspiedušies man apkārt. Nevienam nebija noslēpums, kas es esmu. Lauris arī bija pacenties jau draugiem izstāstīt, ka tiks taisīta Lieldienu ola, kaut gan nebija redzējis paraugu, jo pats izvēlējās neskatīties iepriekš, bet gan kopā ar draugiem. Un, protams, mana sirds atplauka, redzot, kā bērni darbojas, ka viņiem patīk un ka man pašai arī ļoti, ļoti patīk būt kopā arī ar citiem un daudziem bērniem nemājas vidē. Vai tās ir ilgas pēc darba?:)

After

Ok! I did it!:) I was really nervous, but all stress disappeared when I set to work. Around me were 16 happy and genuinely interested faces. It was an open secret that I am Lauris’s mum, and Lauris had also already told some of his friends that we will make Easter Eggs. Good, that he did not see the made samples, actually he chose not to look them before, but together with friends. And, of course, my heart blossomed, seeing how the kids act, that they enjoy time with me. I also really, really liked to be with other children and not just in my home environment. Is it a longing for a job?:)