Helovīns

Kad sāc dzīvot citā valstī un vēlies kaut nedaudz tajā iekļauties, nākas iepazīt jaunas tradīcijas. Īpaši, ja bērns/-i mācās skolā, apmeklē bērnudārzu, ir draugi no attiecīgās vides vai arī tā kā manā gadījumā darbs saistās ar kultūras un tradīciju ievērošanu skolēnu vidū. Līdz ar to Helovīns (Halloween) kļūst par pamanāmu dienu. Apzināti nerakstu – par svētkiem, jo tik ļoti vēl neesmu paspējusi integrēties.:)

Tomēr jau otro gadu oktobrī domāju, ko bērns vilks uz Halovīnu ballīti (31.oktobrī) bērnudārzā, jo diez vai raganu, spoku un briesmoņu maskas būs piemērotas. Pagājušo gadu atradu jauku ķirbja tērpu. Mājās gan nekādas tradīcijas neievērojām, arī ķirbi negrebām un māju nepušķojām. Darbā skolēniem man nācās organizēt ballīti, kurā bija gan ķirbju grebšana, gan ābolu izņemšana ar zobiem no trauka ar ūdeni, gan saldumu meklēšana starp zirnekļiem un tārpiem, gan spiegšana tumsā, gan spoku stāstu stāstīšana.

Šogad Laura bērnudārzs atkal organizē ballīti ar pārģērbšanos. Un, protams, Lauris jau ilgāku laiku teica, ka ļoti grib pārģērbties par Bazz Lightyear (Toy Story), piebilstot, ka derēs arī Spaiderman tērps. Ļoti vienkāršs uzdevums mammai! Tomēr viņa sapnis piepildījās –šodien netīšām lietoto bērnu apģērbu veikalā atradām tieši to tērpu, kuru viņš vēlējās. Kaut arī bijām izrunājuši, ka es nesolu atrast prasīto, ka viņam ir skaists ķirbja tērps un ka svarīgākais jau ir ballīte kopā ar draugiem, tomēr es redzēju, cik viņš bija laimīgs un cik pašsaprotami pieņēma, ka mamma var visu! Bērni tik patiesi tic vecāku varēšanai, ka reizēm paliek baisi no uzliktās latiņas augstuma! No otras puses, tik silti paliek, ka kāds tev pilnībā uzticas, tic, gaida, paļaujas, vēl neapzinās, ka cilvēku iespējas ir ļoti, ļoti ierobežotas, arī vecāku.

P.S. Lauris arī pajautāja, vai mēs šogad mājās grebsim ķirbi? Šogad laikam vēl nē. Šogad izgatavosim skaistas, krāsainas, apgleznotas un aplīmētas laternas un svečturīšus, lai vairāk gaismas līdz Ziemassvētkiem.

8 thoughts on “Helovīns

  1. Ai, kā man patika Tevis rakstītais par to, ka mammas var visu (mana mamma tiešām gandrīz VISU dabūja gatavu – pa nakti maskas sataisīja, gandrīz vesti uzadīja u.t.t. :))
    Un tagad esot “otrā pusē” jeb vecāku lomā un piedzīvojot to, ka iespējas reizēm var būt ļoti ierobežotas, vēl vairāk novērtēju savu vecāku ieguldījumu un pūles. Un paldies Dievam par “nejaušībām” un lietu pakārtošanu tā, lai mēs varētu iepriecināt arī savus bērnus.
    Jādomā par to Rakstu vietu no Bībeles, kurā teikts, ja jau vecāki saviem bērniem grib to labāko, cik gan vairāk Debesu Tēvs to vēl un dod Saviem bērniem.

  2. Man ļoti patīk jaunais Laura tērps – tas ir vīrišķīgāk, nekā būt par ķirbi! 🙂
    Tas, ka vecāki var visu ir noteikti, Mani vecāki varēja, tieši tādēļ uzskatu, ka mana bērnība bija laimīga un gaaaaaaraaaaa! Arī joprojām mamma ir tas cilvēks uz kuru varu paļauties! Arī es domāju par to, ka darīšu visu, lai manai meitai būtu viss (ar to domāju savu uzmanības apliecināšanu, prasme nolasīt bērna ilgas) (tomēr ne no naudas viedokļa)…

    1. Tikko mazais vīrietis aizgāja uz bērnudārzu tik laimīgs… un bija pats paēdis, apģērbies 20 min pirms iziešanas!:) Pašai prieks, ka bērnam prieks. Par laimi, šoreiz tas nebija naudas jautājums, jo jaunu un dārgu nebiju gatava pirkt. Man arī prieks, ka Lauris bija gatavs vilkt arī veco, ja nu Baza tērps nav pieejams.:):):)

  3. Par to bērnu ticēšanu “visvarošajai mammai”, ja bērnam ir 4 gadi, tas šķiet pašsaprotami, bet manējie (21 un 24 – un it kā saprātīgi vīri) vēl tagad pa brīžam kaut ko tādu uzjautā un palūdz kā pašsaprotamu, ka es taču zināšu un varēšu 🙂 🙂 – tāda tā mammas misija – uz mūžu 🙂
    PS. īsti no teksta nesapratu vai pārpratu- vai Tu jau esi atsākusi strādāt?

      1. Tas nav nekāds bieds. Tas ir tik mīļi, jo tagad jau tas ir tik reti, labi, ja pa gadu kādas pāra reizes, bet tāpat – tas dažreiz man iekšēji izraisa smiekliņu (parasti tie ir kādas sadzīviski risināmi procesi/padomi vai pēkšņi vajadzīgas lietas- un kā likums tad, kad veikali jau slēgti, vai kaut kādi kuriozi, ikdienā nelietojamas lietas, bet nez kāpēc: “Tev taču vienmēr viss ir”) un tanī pat laikā arī lepnumu pašai par sevi 🙂
        Un saprotu Tevi ļoti labi, cik liels ir māmiņas prieks, ja spēj sagādāt prieku bērnam (nu saprāta robežās). Un domāju, ka mēs ar savu skolas pieredzi spējam sabalansēt to veselīgo robežu starp “prieku” un “saprātu” 🙂
        Ja drīkst tā publiski tādu privātu jautājumu: kā tajā visā iesaistās Tētis?

      2. Tētis it visā ir galva un stingrais balsts. Bez viņa atbalsta nedz es varētu būt radoša un atpūtusies, nedz visi kopā laimīgi. Protams, darba dienās lielāko daļu es esmu kopā ar bērniem, bet vakari pieder zēnu lietām un trakumam… Es jau tā reizēm labāk pazīmētu, klusi pasēdētu, BET… Un tad vēl ir nedēļas nogales, kad esam visi kopā- pastaigājamies, atpūšamies, izbraucam utt. Bet vispār jau par tēta lomu jau tā dažos vārdos grūti pateikt. Viņš bieži vien manos ierakstos diemžēl paliek aizkadrā (fotogrāfa lomā). Būs jālabojas!:)

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s