Londonā ar mēnesi vecu mazuli

Mūsdienās jaunās māmiņas vairs nav ierobežotas telpā un labprāt izvēlas būt mobilas, jā, arī ar pavisam maziem zīdainīšiem. Arī mūsu ģimenē veikt īsus ceļojumus uz lielveikalu vai garākus uz ārvalstīm ar mazuli nešķiet problēma. Tā nu nepieciešamības vadīta (reģistrēt Markusu kā LR pilsoni un iegūt personas kodu) un piedzīvojumu kāres dzīta devos uz Londonu divatā ar Markusu, kurš tajā brīdī bija tieši mēnesi vecs. Kaut arī nedaudz bažījos par veselu dienu prom no mājām ar zīdaini, tomēr vienmēr jau esmu ‘lielījusies’, ka Londona ir tikai 30 min. braucienā ar vilcienu no mūsu pilsētiņas un ka tāds mazs ratos gulētājs ir vismobilākais no bērniem. Tad nu laiks pārbaudīt teiktā atbilstību realitātei!

Kad sāku braucienu plānot, uzreiz sapratu, ka galvenais, lai diena būtu veiksmīga, ir izplānot maršrutu, aptuveno laiku ar 15 līdz 30 min rezervi visos galvenajos punktos, ēdienreizes un autiņu nomaiņu, kā arī vēl paspēt iekļaut kaut nedaudz, bet tomēr Oksfordstrīta (veikalu) apmeklējumu.

Mūsu ceļojumu atviegloja un patīkami pārsteidza:

  • vilcienā vīrietis vēlīgi atvēlēja savu vietu, kura bija vistuvāk ratiem;
  • izprintēta vajadzīgās apkārtnes karte (katru reizi mani piemeklē vadātājs pie Regent’s Park no Westminster puses, arī šoreiz atpakaļ ceļā apmaldījos);
  • 20 min rezerve atviegloja dzīvi un ierašanos laicīgi;
  • ērts ceļš no London King’s Cross stacijas līdz LR vēstniecībai – daudzi cilvēki iet uz darbu, veikaliem, savās gaitās ar kājām, kaut arī 30 min gājumā sastapu tikai vēl vienu cilvēku ar bērnu ratiem, vēlāk veikalu rajonā bija vairāk;
  • rūpīgs veikalu un iespējamo/vajadzīgo pirkumu plānojums – interesējošos veikalus pirms tam izpētīju google.com kartē un atzīmēju savā izprintētajā (daudz ērtāk ir, ja navigācija ir telefonā, mana nedarbojas), tā neapjūkot un ietaupot laiku;
  • visos Oksfordstrīta veikalos ir lifti, lai pārvietotos no stāva uz stāvu;
  • veikalos Mothercare, John Lewis, M&S (un droši vien arī citos) ir barošanas un pārtīšanas istaba, tualetes;
  • pusdienas lētāk ir iegādāties lielveikalu pārtikas nodaļās vai ēst lielveikalu kafejnīcās, tur tad blakus būs arī pārtinamās istabas;
  • LR vēstniecības konsulārajā nodaļā strādā laipnas un izpalīdzīgas darbinieces;
  • protams, Londonā ir veikali, ir plašs piedāvājums un atlaides visu gadu:);
  • Markus par sevi atgādināja tikai vēstniecībā, pārējo laiku gulēja vai skatījās, kā arī trīs reizes paspēja paēst.

Tomēr mūs piemeklēja arī neparedzēti apstākļi, kurus noteikti nākamreiz centīšos risināt:

  • vietējā Hitchin vilcienu stacijā nav lifta, lai nokļūtu uz vajadzīgo peronu, jāprasa apkalpojošajam personālam nonest un uznest bērnu ratus, es kaunējos un stiepu pati;
  • vilcienā neatradu vagonu, kurš paredzēts braucējiem ar ratiem, tāpēc ratu novietojums nedaudz traucēja apkārtējiem;
  • jaunās London King’s Cross stacijas pārtīšanas istabā nebija krēslu, tāpēc izvēlējos barot blakus esošajā invalīdu tualetē, kur var iebraukt ar ratiem, apsēsties uz poda un parasti ir daudz tīrāka par parastajām;
  • veikalā Primark nav tualetes – ar šo faktu esmu jau saskārusies vairākkārt, jo Lauris ir gribējis uz tualeti šajā un citos šī uzņēmumam veikalos vairākkārt (Londonā pāri ielai irMothercare!:));
  • nav klientiem pieejamas tualetes arī LR Vēstniecībā – trīsgadīgu puiku aizsūtīja uz tualeti it kā netālu esošajās universitātes telpās, man gan vēlīgi atvēlēja iespēju pabarot Markusu pases noformēšanas istabā (pirms tam Markus 15 min intensīvi prasīja:));
  • dienas nepatīkamākais pārsteigums – ieeja LR Vēstniecībā ir pa šaurām kāpnītēm uz leju, kur ratus var nonest tikai no priekšas vai aizmugures, līdz ar to nekādi to nevar izdarīt viens cilvēks komplektā ar bērnu (kur nu vēl cilvēki ar kustību traucējumiem), labi, ka manu izmisumu pamanīja ārā nākošais krievu jauneklis un palīdzēja, atpakaļ tikt palīdzēja cits latviešu jauneklis, diemžēl vēstniecības darbinieks pie ieejas noskatījās, izsmēķēja savu cigareti un atgriezās darba vietā;
  • mani apkalpojošā vēstniecības darbiniece nezināja lietvārda Markus locīšanu, bet es jau protu skaidrot:);
  • mana vienīgā ēdienreize izpaudās kā pica un kafija, ejot atpakaļ uz staciju (soliņu trūkums, pārpildītas kafejnīcas, laika ekonomija), noteikti būtu jāpadomā par kādām uzkodām, kuras paņemt līdzi.

Tomēr kopumā esmu ļoti priecīga, ka divatā šo ceļu pievarējām un gan jau arī nākamreiz neparedzēto apstākļu saraksts būs daudz, daudz īsāks. Nākamā Londonas apmeklējuma reize gan vairs nav aiz kalniem. 19.oktobrī mēs atkal mērosim ceļu uz vēstniecību Londonā, lai šoreiz jau pieteiktos Markusa pasei.

P.S. Nākamajā braucienā ceru arī atcerēties nofotografēt interesantākos momentus!

Attēls: http://www.arabsinlondon.com/london-for-kids.html

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s