Markusa pirmā mēneša pēdējās desmit dienas

21.diena

Jauns atklājums – ir uz pasaules tādi lieli, dzelteni dzīvnieki kā Vinnijs Pūks. Kad Lauris nolika brālim paskatīties savu Pūku, Markus izpleta tik lielas acis, ka domāju, nu bērns ir pārbijies. Raudāt nesāka, tomēr abi ar Lauri konstatējām – laikam brālītim tomēr Vinnijs Pūks vēl par lielu, jāatgriežas pie mazāku mantu demonstrējumiem.

Ja runājam par mantām, tad šobrīd mūsu mājās ir diez gan nodalīts – Laura un Markusa mantas atsevišķi. Pirmkārt, jau drošības ziņā daudzas Laura mantas ir ar sīkām detaļām. Otrkārt, mana pārliecība ir, ka katram bērnam var būt savas mantas, ar kurām viņš drīkst nedalīties. Es aicinu Lauri parādīt kādu mantu brālim, bet, ja negrib, tad arī labi, jo tās ir viņa. Man tas nešķiet egoistiski, bet gan vecākā bērna personību respektējoši. Protams, viņiem būs kopējās mantas, tomēr būs arī katram sava kaste ar viņa personīgajām mantām, ar kurām varēs dalīties pēc saviem ieskatiem. Tāda vismaz man ir sajūta pagaidām no teorijas viedokļa!:)

22.diena

Šodienas prieks mammai – pirmais apzināti veltītais Markusa smaids. Brālim jau smaida vairākas dienas, bet man pirmo reizi.

Šodienas attīstības sasniegums – Markus ar acīm un galvas apzinātu pagriešanu sekoja mantai līdzi no viena sāna uz otru. To bija darījis, lai izsekotu līdzi brāļa kustībām, bet vēl nekad nebija grozījis galvu, atsaucoties uz grabulīša skaņām. Palēnām arī paceļ galvu, kad ir uz vēdera, bet tas vēl labi nevedas, vieglāk ir laiski pasnaust uz savas roķeles.

23.diena

Sveiciens Latvijas tētiem Tēvu dienā!

Mēs savējo Tēvu dienu jau nosvinējām jūnijā, bet iespēju atcerēties, priecāties un svinēt jau nekad nav par daudz. Lai tētiem izdodas atrast laiku un prieku būt kopā un būt par paraugu saviem bērniem un sievai!

Mana pēdējā laika interneta veiksme – atrasts jauns blogs par amerikāņu sievieti, kura dzīvo Francijā un ir precējusies ar francūzi, audzina meitiņu, raksta grāmatas un rakstus, cenšas dzīvot, kā māk, svešā vidē, sabiedrībā, kultūrā. Atradu ļoti daudz kopīgu domu, tematu, izjūtu un redzējuma.

           http://www.frenchmamma.com/

24.diena

Kaut arī esot kopā ar Markusu vairs neesmu dienas režīma traka sekotāja, skatos vairāk, ko un kā vēlas bērns, tomēr galvenās līnijās man joprojām ir svarīgi, lai Markus saprastu, kad ir diena un kad nakts. Tāpēc pa dienu pēc ēšanas reizēm cenšos piedāvāt kādas nodarbes (redzi attīstošie attēli, sekošana līdzi grabulīti, dzīvošanās uz vēdera, mūzikas klausīšanās, sarunāšanās utt., pēcpusdienās – Laura spēles ar brāli), bet par vakaru signalizē vannā iešana ar tēti. Medmāsa mums gan ieteica, ka zīdainis jāvanno vienu reizi nedēļā, jo citādi pārlieku sausinot ādu, tomēr mēs to darām tāpat kā ar Lauri katru vakaru. Tā jau vairāk tāda nomierinoša peldēšanās nekā mazgāšanās, tāpēc, mūsuprāt, labs signāls, ka pienācis gulētiešanas laiks un veido rutīnu, ko vēlāk ievēro bez diskusijām. Un āda nekļūst nemaz sausāka, jo pēc vannas vēl arī cenšamies katru vakaru pamasēt Markusu ar manu favorīteļļu „Welada”.

25.diena

Kādreiz Māmiņu kluba raidījumā dzirdēju tādu frāzi: „Ja neraud abi bērni reizē, tas jau ir ļoti labi!” Tagad par to varu pārliecināties praksē. Ja gadās bēda abiem kopā, tad tā vien šķiet, ka abi sacenšas savā starpā par skaļāko balsi. Un Markus jau nu neatpaliks!

Šodien gadījās, ka, spēlējoties abiem, Markus saķēra brāļa matus un vairs nevarēja atlaist, tātad rāva, jo brālis centās izrauties. Tad nu mazais bļāva, jo nespēja atbrīvot roku, lielais- jo sāpēja matu raušana. Tā kā es arī varu piekrist, ka jāpriecājas, ja nav bēda abiem reizē.

26.diena

Tuvojas 1.mēneša jubileja, tāpēc šodien apmeklējām medmāsu (Health Visitor), lai nosvērtos un nomērītos. Rezultāts ir iepriecinošs:

Svars: 4700 g. Markus ir uzēdis gandrīz 1 kg.

Augums: 60 cm. Tātad +3 cm no dzimšanas svara

Arī pirmās uzdāvinātās un manis nopirktās smukās drēbītes jau sāk lūkoties uz maisa pusi. Tā kā pagaidām šķiet, ka nav draugu, kuriem varētu nodot tālāk (ja ir, lūdzu, piesakieties- ar prieku nosūtīšu vai pēc pāris mēnešiem atvedīšu), tad maiss ceļos uz labdarības veikalu. Protams, dažas drēbītes vispār pat nav uzvilktas, tikai vienu reizi izmazgātas, citas – ‘nēsātas’ 4 nedēļas un izskatās kā jaunas. Es būšu ļoti priecīga, ja kādam noderēs!:)

27.diena

Rīts uzaust skaiti saulains. Markusa un mans garastāvoklis arī ir ļoti labs, jo esam abi vareni izgulējušies. Pēc vakardienas noguruma un rīta ēšanas ik pēc 2 stundām šorīt jūtos atguvusies un gatava dienai. Kad esmu pārgurusi, ir ļoti grūti būt pacietīgai mammai pret abiem maniem resgaļiem un vīru, un sevi.

Vakardienas nakts problēmas varbūt ir saistītas ar redzi stimulējošo attēlu izvietošanu pie gultiņas. Man ir aizdomas, ka viņš viņus aplūkoja arī naktī, jo istabā nav piķa melna tumsa. Būs attēli pa nakti jāņem nost. Citādi Markus ir ļoti priecīgs par attēliem- stiepj rociņas uz to pusi, kaut ko murmina viņiem un pat smaida.

28.diena

Man ir bažas, ka Markusam būs plakanīga galva, jo viņš galīgi negrib gulēt uz pakauša, tikai uz sāniem. Laikam jāizdomā arī kaut kas, kas stimulē viņa redzi un pievērš uzmanību no augšas. Nomoda laikā šodien visādi pūlējos mazo apmānīt, lai tur galvu taisni un skatās griestos. Atšķirībā no brāļa, kurš varēja skatīties un skatīties uz lampu, Markus galīgi nav ieinteresēts lampas gaismā. Viņš pagaidām pēta pasauli no sāniem. Laikam funktierē, kā varētu apvelties un tikt līdzi brālim.

Vakarpusē Markus varonīgi pārcieta Laura pirmo futbola treniņu- gulēja ratos, nedaudz arī knosījās. Savu vakara neapmierinātību tikai izrādīja pa ceļam mājup, jo jau 2,5h mamma nebija devusi pienu, bet vakarā no plkst.4 vai 5 pienu vajag katras divas stundas. Mājās arī nebija labāk – vēl bija jāiet vannoties, tikai pēc tam ēst un atkal gulēt…

29.diena

Vai tiešām jaundzimušā mammas lielākais prieks ir guļošs bērns?:)

Tad nu man kārtējie prieki. Kā striktās audzināšanas grāmatās raksta, ka vajag pa nakti zīdainim gulēt, nevis ēst, Markus jau savā pirmajā dzīves mēnesī ir vismaz pusi naktis gulējis 6 līdz 7 stundas. Es gan esmu ar mieru barot ik pēc 3 stundām (tas būtu man optimāli), tomēr, protams, priecājos, ka no vakara var pagulēt bez pārtraukuma. Toties ap 5 no rīta gan parasti uznāk vēdera gāzītes un ņerkstēšana. Tad ir laiks izmantot dabisko karuseli – mammas rokas un šūpošanos. 10 min darbs, un bērns guļ tālāk!

Vai Lauris arī gulēja tik daudz? Un kāpēc es neuzrakstīju disertāciju?J

30.diena

Diena iesākas ļoti mierīgi, jo Markus vismaz pusstundu atļauj man sakopot domas dienai, jo vienkārši guļ gultiņā un skatās savus attēlus. Tomēr atlikušos dienu Markus ir kašķīgs, laikam sāp vēders. Līdz ar to diez gan daudz dzīvojas pa manām rokām. Un tad man rodas jautājums – kā tur īsti ir, vai bērnu var pieradināt uzturēties rokās? Zinu, ka man apkārt vien ir bijusi tik dažāda pieredze. Kad Lauris bija bēbis, daudz domāju, lai pārlieku Lauris nedzīvotos pa rokām, un viņam arī diez ko nepatika. Markus ir citādāks. Viņš grib, lai es paņemu viņu rokās, pašūpoju, pastaigāju apkārt. Tad viņš nomierinās. Tāpēc pašsaprotams ir mans jautājums par pieradumu un tā sekām. Mūsdienās, protams, zīdaiņu aprūpes speciālisti uzskata, ka nevienu zīdaini nevar par daudz izlutināt, jo viņam ir vajadzīgs fizisks un emocionāls kontakts ar vecākiem. Un tad saduras agrāk dzirdētais uzskats – ja sāksi ņemt katru reizi rokās, zīdainis pie tā pieradīs un pats nemācēs nomierināties. Kur ir zelta vidusceļš?

Vēl viens pieradumu veicinošs un zīdaini nomierinošs līdzeklis – knupis. Markus galīgi nav sajūsmā par knupi. Izmanto tikai gadījumos, kad tiešām laikam zīšanas reflekss turpina darboties arī pēc paēšanas. Pie tam ir vajadzīga īpaša tehnoloģija, kā iemānīt. Citreiz var redzēt, ka ir ļoti aizvainots par knupja uzspiešanu. Es vēl līdz šim nebiju redzējusi bērnu, kurš mierīgi iemieg bez knupja palīdzības, īpaši, naktī. Pa dienu mēs vēl abi neesam sapratuši, cik daudz Markus grib būt nomodā un kad jau sāk būt noguris no nomoda aktivitātēm un brāļa uzmanības. Tad gan knupis ir vajadzīgs.

31.diena

Neskatoties uz ‘jautro’ vakardienu, šorīt pamodāmies izgulējušies, jo Markus nebija naktī kašķējies, bet gulējis atbilstoši savam un man tik ērtajam režīmam. Visi medicīnas pārstāvji man šeit ir brīdinājuši, ka bērns drīkst neēst līdz 4 stundām no vienas barošanas līdz otrai. Jau rakstīju, ka naktī Markus ir iekārtojis 5 līdz 7 stundu nepārtrauktu gulēšanu. Un es nemodinu. Labi, ka britu ārsti nelasa latviski un nelasa manu blogu! Tas katrā gadījumā nešķistu viņiem pareizi!

Tā kā rīts bija skaists, spīdēja saulīte un mājās galīgi negribējās palikt, tad abi gājām brokastot uz kafejnīcu. Apkārt tikai māmiņas ar bērniem un pensionāri. Jauka atmosfēra, bet nu kafija šajā kafejnīcā gan bija zem katras kritikas. Nākamreiz iešu uz pārpildīto Starbucks.

Rīt Markusa lielā dienā – 1.mēneša jubileja. Lai arī Jūs, mana bloga lasītāji, varētu ieraudzīt Markusu fotogrāfijās, tuvākajās dienās publiskošu viņa bildes šeit – blogā.

2 thoughts on “Markusa pirmā mēneša pēdējās desmit dienas

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s