Markus no 11. līdz 20.dienai

Joprojām pētām viens otru, iepazīstam, un es nebeidzu brīnīties, cik līdzīgi un atšķirīgi ir mūsu bērni.

11.diena

Šonakt laikam sāpēja vēders, jo divas stundas negāja gulēt, knosījās un čīkstēja. Pirmais pavisam mazais pārbaudījums mammas pacietībai.

Joprojām Markus redz tikai 30 cm attālumā. Pilnīgi netīšām (nepedagoģisku ierosmju vadīta) esmu nopirkusi halātu, kurš ir tīģera rakstā balts ar melnu. Tas nu tagad ir varens izpētes objekts, kā arī ļoti labi trenē redzi, jo jaundzimušais redzot tikai baltu un melnu.

Trešajā vizītē bija ieradusies vecmāte. Tagad pie manis nākšot tikai zīdaiņa veselības uzraudze jeb patronāžas māsa (health visitor), lai mērītu, svērtu un izstāstītu par imunizāciju. Tāda vizīte jau būs pēc divām dienām.

Vakarā Markus piedzīvoja savu pirmo vannu. Uz tēta stiprajām rokām izskatījās diez gan apmierināts, bet masāžai gan vairs spēka un pacietības nepietika!:)

12.diena

Ir tik labi, ka arī tētiem ir iespējas pirmajās bēbīša dzīves dienās vairāk pavadīt laiku mājās un kopā ar savu bērniņu. Arī mans vīrs izmanto paternitātes atvaļinājumu. Nez, kā tas būs, kad pēc piecām dienām palikšu mājās viena ar bērniem? No rīta tikai ar Markusu un no plkst.13 līdz vakaram ar abiem, kad būsim kopā pilnā sastāvā.

13.diena

Bija atnākusi Markusa medmāsa (health visitor), sarakstīja gūzmu papīru, nopratināja mani par smēķēšanu un pēcdzemdību depresiju, nosvēra un nomērīja Markusu, un kopumā  šeit pavadīja stundu un 10 min. Vīram jau likās, ka nekad neies prom, bet viņa tikai darīja savu darbu, ko Latvijā ārsti un medmāsas bieži dara pēc darba laika – saraksta papīrus.

Markus tagad ir 4,08kg smags un joprojām 57cm garš. Atbilstoši Anglijas zīdaiņu standartiem viņam ir vidējais svars, bet augums ir augšējā līknē. Laikam atkal dienās būs visiem jāskaidro, kāpēc mans bērns ir tik garš un ka viņš nav 2 gadus vecāks (Laurim visi grupiņā ir līdz mutei, citas mammas vienmēr brīnās, kāpēc viņš neiet skolā, jo domā, ka viņam ir 5 gadi!).

14.diena

Markus ir jau divas nedēļas vecs vai arī , jāsaka, tikai. Man gan pašai šķiet, ka viņš mums ir jau mēnešiem. Nejūtos apmulsusi, nedroša vai citas izmaiņas mūsu ikdienas ritumā. Vienīgi varētu gulēt un gulēt, kaut gan Markus naktīs ļauj gulēt un ēd ik pēc 3-4 stundām, tātad divas reizes. Ja salīdzina ar Lauri, viņš ēda pa dienu ik pēc 2 stundām un pa nakti kādas 4 reizes. Tomēr nogurums laikam rodas no nepieciešamības sadalīties uz diviem bērniem. Ne vienmēr izdodas. Līdz ar to tomēr Laurim nākas dalīt manu uzmanību uz diviem, tāpēc šobrīd jau dažas dienas man ir apģērbjami un visādi citādi čubināmi divi bērni, kaut gan pirms Markusa Lauris jau darīja visu pats. Lai nu kā, tomēr katru dienu centīgi meklēju un atrodu arī laiku tikai ar Lauri. Piemēram, šodien cepām pankūkas.

15.diena

Mēs, kā labās bērnu kopšanas grāmatās raksta, esam sasnieguši 2 nedēļu vecumu un 2 nedēļu pirmo attīstības krīzi. Markus grib ēst biežāk un ir čīkstīgs. Laikam sāp arī vēderiņš, kaut gan Anglijā man visi grib iestāstīt, ka krūts barotiem bērniem kolikas neesot, tikai ar piena maisījumu barotiem bērniem. Var jau būt, ka mums ir dažādas izpratnes par kolikām, tomēr es domāju, ka Markusam sāp un pūšas tieši vēders.

Un vispār- pārējā pasaulē ārpus mūsu ģimenes, starp citu, ir 1.septembris, Zinību diena. Skolotājiem novēlu darīt visu, lai paši un viņu skolēni būtu laimīgi nākt uz klasi un mācīties! Skolēniem novēlu katru dienu meklēt savu ceļu un atrast sev svarīgās pasaules un dzīves izpratnes zināšanas un tās paturēt!

16.diena

Laikam pirmā krīze ir pārvarēta. Ko Markus iemācījās? Domāju, ka galvenais ieguvums ir vairāk nomoda laika un kārtīga ēšana, nevis ēšana + snauduļošana, kura reizēm ievilkās līdz pat stundai. Tagad ēšanas ilgums ir ~ 20 min, kas tiešām paiet intensīvā zīšanā.

17.diena

Laurim šodien pirmā diena jaunajā bērnudārza gadā sākas arī jaunās telpās. Vienā istabā dzīvos un gatavosies skolai vien 16 pirmsskolēni. Tas, cerams, nozīmē, ka katrs saņems vairāk audzinātāju uzmanības.

Pirms iešanas uz bērnudārzu arī Markus dabū buču uz galviņas no brāļa.

18.diena

Šodien mums tāda nemierīgāka nakts. Markus ar lielām acīm čubinājās, čāpstinājās un ik pēc laika arī ieraudājās no 3 līdz 4 naktī. Parasti mums ir naktis – pieceļas, paēd, nomainām autiņbiksītes un guļ tālāk. Šoreiz bija sagatavojis ‘priekšnesumu’, laikam par godu tam, ka tētim pēc 3 nedēļu atvaļinājuma šodien jāatgriežas darbā. Līdz ar to mums arī galīgi nojukusi diena, jo esam palikuši divi. Tagad abi ar Markusu mācāmies sadarboties pārī!:)

Toties bija arī man balva – Markus sāka skatīties uz grabulīti un biti (viena no Laura mīļmantām), nevis tikai uz tuvcilvēkiem un gaismu.

19.diena

Ja katra diena un nakts būtu kā pēdējā diennakts, vai mēs vispār pamanītu, ka un kā aug bērni? Pagājušonakt mēs abi ar Markusu esam vareni izgulējušies un šodien dikti jautrā un pozitīvā noskaņojumā. Jāatzīst, ka otrais bērns tikai guļ un ēd, kā visi teica būs ar pirmo, bet nekādi es to nemanīju!:) Gan jau arī šoreiz tā gluži nav, tikai mana attieksme pret bērna augšanu ir mainījusies! Vairāk miera, vairāk prieka, vairāk brīnumainas vērošanas.

Vēl man prieks, ka beidzot esmu atradusi bērniem nodarbības, kas laikam pašai patiks!:) Markusam – Baby Joga sāksies no 6 nedēļām, Laurim – futbols sāksies nākamnedēļ. Vai arī bērniem patiks? Ļoti, ļoti ceru, jo atrast šajā jauno ģimeņu ‘ciematā’ kaut ko, kur ir vietas, kas nav paredzēts meitenēm un kur nav mammai jālec vai jādzied līdzi, ir diez gan pagrūti! Bet man naivi šķiet, ka Laurim pašam patstāvīgi jāpiedalās nodarbībās un viņa veselīgai attīstībai ir vajadzīgas arī sporta nodarbības.

20.diena

No rīta Markus pamodās ar sešām palielām pumpām uz sejas. Laikam esmu kaut ko apēdusi, kas jauneklim galīgi nav paticis. Kaut arī Anglijā ārsti un veselības māsas uzskata, ka mātes apēstais neietekmē bērnu, ka var ēst visu, ko vēlas un cik daudz vēlas, jo, zīdot bērnu, tiek papildus sadedzinātas aptuveni 500 kalorijas diennaktī. Kā man viena medmāsa vizītē teica, īstais laiks ēst šokolādes kūkas un neraizēties. Un viņa nesmējās, bet domāja nopietni šo ieteikumu. Man laikam līdz šim ir cita pieredze, ko apstiprināja arī šonakt iegūtās pumpas, domājams, no pāris šokolādes kumosiņiem.

Vislielākais mans pēdējo desmit dienu atklājums – manu bērnu sasvstarpējās attiecības. Nekad nebūtu iedomājusies, ka Lauris (3,10 gadi) tā mīlēs un uzraudzīs brāli, un varēs ar brāli spēlēties, grabinot grabuli, paijājot, rādot Markusa mantas, kā arī dziedot un sarunājoties ar viņu. Markus tad ir pavisam kluss un tikai vēro, ko lielais brālis atkal ir izdomājis. Man tas tiešām ir brīnums, negaidīts brīnums un cits skatījums uz savu ‘lielo puiku’.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s