Bērna vārds

Viens no atbildīgākajiem un tālejošākajiem jauno vecāku lēmumiem ir izvēlēties jaundzimušajam vārdu. Mūsu ģimenē abas reizes esam to uztvēruši vairāk kā nopietnu atbildību, mazāk kā izklaidi vai prieku. Protams, prieks ir, kad esam nonākuši līdz kopsaucējam, bet ne pirmo, ne otro reizi tas nav bijis viegli.

Mūsuprāt, svarīgi ir ievērot šādus principus vārda izvēlē:

  • abu vecāku neatkarīgi izvēlēts (veidojam katrs savu sarakstu), saskaņots (salīdzinām sarakstus un tālāk runājam tikai par vienādajiem vārdiem, katru reizi tie ir ap 3-4) un akceptēts pēc bērna piedzimšanas, paskatoties uz jaundzimušo, kurš vārds bērnam iestāv vislabāk;
  • nesteigties un neuztraukties bērna vārda izvēlē, jo bērna vārds „atnāks” caur notikumu, cilvēkiem, atklāsmi, pārliecību, sajūtām;
  • latviešu valodā zināms, atpazīstams vārds;
  • starptautiski atpazīstams vai izrunājams, vai uzrakstāms, tātad bez garumzīmēm (īpaši noder, dzīvojot UK);
  • puikām nepieciešams balanss starp „r” un kādu skaneni, mūsu gadījumā „l” un „m”;
  • vismaz daļēji saskanīgs ar uzvārdu;
  • ne pārlieku garš un viens vārds, lai nebūtu grūti izrunāt gan vecākajiem ģimenes locekļiem, gan ikdienā nesauktu bērnu dažādos vārdos;
  • iespējama pamazināmo formu veidošana;
  • vārda piemērotība dažādos dzīves vecumposmos (gan bērnībā, gan pieaugušo dzīvē, arī vecumā) un dažādos sociālajos statusos (no strādnieka līdz priekšniekam);
  • lai neveidotos negatīvas, nievājošas, apsaukājošas asociācijas;
  • lai nebūtu asociācijas ar nepatīkamiem cilvēkiem vai viņu raksturiem, uzvedību, dzīvesstilu (šis punkts man kā skolotājai izraisa visvairāk diskusiju un viedokļu apmaiņu, jo vārdus asociēju arī ar saviem bijušajiem skolēniem);
  • necenšamies ieklausīties citu cilvēku padomos, jo vecāki sava bērna vārdu gan zina, gan sajūt vislabāk.

Arī šoreiz, izvēloties otrā dēla vārdu Markus, ievērojām visus šos pašu izveidotos nosacījumus. Vārds mūs gan uzrunāja abus jau grūtniecības laikā, bet tomēr vēl saglabājām arī citus variantus, kuri mums abiem ar vīru saskanēja. Vienīgais, kas man radīja bažas un lielas diskusijas ar sevi, bija vārda galotne!:) No vienas puses, angliski mums ir nepieciešama skaidra forma, kur galotnē nav divi „ss”, jo arī uzvārds angliski tiek rakstīts- Bokiss. Tas izskatītos dīvaini- Markuss Bokiss. No otras puses, lai arī angliski mēs nelokām vārdus, to darām mūsu dzimtajā valodā – latviešu. Tagad iznāk, ka vārds „Markus” ir 3.deklenācijas lietvārds, kuru loka tā kā „medus”:

N.kas? Markus

Ģ.kā? Markus

D.kam? Markum

A.ko? Marku

I.ar ko? ar Marku

L.kur? Markū

V – Markus! Marku!

            Protams, lielākā daļa cilvēku jau sen aizmirsuši šo locīšanas sistēmu, kā arī diez vai izmantos savā ikdienā, tāpēc pati sev esmu pieņēmusi, ka sarunvalodā mēs izmantosim vieglāk lokāmo vārdu „Markuss”, kuram galotne ir „s”, nevis „us” – Markuss, Markusa, Markusam, Markusu, ar Markusu, Markusā, Markus! Vēlāk, kad Markus būs lielāks, es viņu, protams, iepazīstināšu ar sava vārda pareizo locīšanu, bet līdz tam svarīgākais ir apkārtējo cilvēku mīlestība, uzrunājot mazo Markusiņu!:)

Vārda nozīme: http://en.wikipedia.org/wiki/Marcus_%28name%29

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s