Pirmais gads Anglijā

          Ļoti netipiski Jāņiem, bet man Jāņu diena ir Jurģu diena, jo tieši pirms gada pārcēlos dzīvot no Latvijas uz Angliju, starp Londonu un Kembridžu, nelielā Hitčinas pilsētā jeb, kā es saucu, lauku ciematā (Hitchin). Reizēm šķiet, ka dzīvoju īstos laukos, bet citreiz Londonas piepilsētā, jo galvaspilsēta ir 30 min braucienā no manām mājām. Jā, tieši no mājām, jo Hitčina ir kļuvusi par manām mājām, par mūsu ģimenes mājām. Laikam jau cilvēks nepiedzimst ar māju sajūtu, bet gan to iegūst, līdz ar to var arī mainīt un iemantot jaunas vietas tuvību.

            Kāds teiks, ka gads ir ilgs laiks, lai pierastu, kāds teiks, ka tas ir tikai pirmais ieskrējiens. Jāpiekrīt abiem, jo ir dažādi laika atskaites punkti. Man laikam šķiet, ka šis gads ir bijis lēni un apdomīgi uzņemts maratons. Tik netipiski man – nelēkt stāvus iekšā, bet vērot, novērot, analizēt. Tam esmu pievērsusies visu gadu. Un, protams, pārdomas un atziņas nav izpalikušas. Tāpēc labprāt vispirms pievērsīšos tam, kas man ir paticis dzīvē šeit, Anglijā.

  • Pirmais, kas mani pārsteidza vēl tad, kad tikai gada garumā viesojos Anglijā, bija neparastā pieklājība un laipnība, un smaids ik uz soļa – veikalā, bibliotēkā, uz ielas, poliklīnikā. Sākumā jutos neērti, bet drīz vien sāku kopēt šo pozitīvo dzīves attieksmi.
  • Vēlāk, kad jau sāku dzīvot un strādāt Anglijā, manu pozitīvo sajūtu gammai nāca klāt apbrīnojamā tolerance un iecietība pret ikvienu cilvēku. Lai kādu sociālo slāni pārstāvētu, lai kā runātu angliski, lai kā būtu ģērbies vai lai kādu kultūras kodu nestu sev līdzi, otrs cilvēks ir vērtība un apkārt valda pozitīvisms un savstarpēja cieņa. Un es nerunāju tikai par populāro seksuālo minoritāšu jautājumu, ar kuru praktiski savā ikdienā nesaskaros, bet vairāk par pārstāvēto kultūru dažādību. Pirms dažiem mēnešiem svinējām indiešu Jauno Gadu ar visu pārticības gājienu pa galveno ielu, rīt ielās būs redzams brazīliešu karnevāls, pēc tam labdarības pasākums „Pīļu sacensības upē”, šovakar – kristīgo draudžu baznīcu atvērto durvju vakars. Un neesmu dzirdējusi, ka kāds no pasākumiem tiktu nievāts, kritizēts vai aizliegts.
  • Cilvēku attieksme iet roku rokā arī ar vidi. Patiesībā cilvēku attieksme veido ne vien emocionālo vidi mums apkārt, bet lielā mērā ietekmē un rada arī fizisko vidi. Esmu ļoti pateicīga par to, ka varam dzīvot tieši Hitčinā, jo šeit domā par ģimenēm ar bērniem. Mūsu ģimenes populārākās atpūtas vietas 7 min gājumā no mājām – divi plaši parki ar moderni aprīkotiem spēļu laukumiņiem, pilsētas vecais tirgus laukums ar sestdienu pasākumiem, bibliotēka ar plašo bērnu nodaļu un stāstu rītiem, mazuļu un pieaugušo baseini (īpaši – āra baseins vasarā) un nedaudz tālāk pārgājienu dabas takas. Reizēm nākas konstatēt, ka apkārt mums ir tikai ģimenes ar bērniem vai ļaudis gados, tomēr arī neskaitāmi karjeras cilvēki no Londonas labprāt izvēlas par dzīvesvietu tieši Hitčinu.
  • Man, protams, ļoti svarīga joma, kurā ir apbrīnojami daudz resursu un līdzekļu, ir izglītība. Ne vienmēr izglītības rezultāts ir pats izcilākais, ja izglītības ņēmējs to nevēlas, tomēr ieguldījumi, manuprāt, ir apbrīnas vērti. Man patīk, ka skolotājiem skolā galvenais pienākums ir izglītot, un viņiem ikdienā palīdz skolotāja palīgs, lasīšanas apmācības un pilnveides palīgi, pusdienu laika un starpbrīžu pieskatītāji, kā arī patiesi lieli apmēri mācību līdzekļu un palīgmateriālu. Ik uz soļa bērnudārzā un skolā esmu sastapusies – nauda izglītībai netiek taupīta.
  • Būtiski pārsteidza pārtikas kvalitāte veikalos. Šeit es nerunāju par ‘burciņu un paciņu pārtiku’, jo mūsu pārtikas izvēles un ēšanas tradīcijas jau daudz nemainījās, tikai esam ģimenē ieviesuši dažas jaunas receptes, bet ēdienu izvēle lielākoties ir saglabājusies un piemērojusies piedāvājumam. Piemēram, joprojām ēdam kliju maizi, pienu, jogurtu, arī biezpienu utt. Bet kopumā mani novērojumi liecina, ka pārtika ir kvalitatīvāka, svaigāka, gatavāka, piemēram, dārzeņi, augļi, zivis, gaļa utt. To sapratu februārī, kad viesojos Latvijā un iepirkos populārākajos lielveikalos. Pirmkārt, mani pārsteidza izvēle, otrkārt, tomēr arī garša un izskats. Protams, „Kārums” paliek nepārspēts!

Tomēr joprojām ir arī notikumi, atziņas un novērojumi, kuri liek brīnīties, nesaprast, atgrūst.

  • Līdzās pozitīvai cilvēku attieksmei reizumis šķiet, ka līdzi nāk viltota laipnība un ieinteresētība. Kā jau zinām, How are you? ir sasveicināšanās frāze, kuru man reizēm gribētos izvērst par dziļas sarunas sākumu, tomēr visbiežāk tā tomēr ir tikai sasveicināšanās, kurai nav nekādas darīšanas ar tavām patiesajām sajutām vai izjūtām.
  • Redzot izglītībā ieguldītos mācību, finanšu līdzekļus un cilvēku resursus, pedagoģiskās idejas un metodes, tomēr pārsteigumu rada izglītības rezultāts. Varbūt vainīga ir pārprastā iecietība, jo skolēns ir aicināts mācīties un saņemt šo izglītību, bet netiks spiests. Izglītības ieguve ir lielā mērā skolēna (augstākais – ģimenes) paša izvēle, arī bērnudārzā. Bet varbūt tieši tā tiek samazināta konkurence uz uzņēmumu vadītāju vai galveno ārstu amatiem…
  • Un, visbeidzot, nevar nepieminēt arī ‘slaveno’ angļu pašapziņu un pašpārliecinātību. Angļi ir tauta, kura māk arī palikt robežās „mēs- briti” un „jūs”, īpaši, kad ir jāuzver kādi sasniegumi vai atklājumi. Viņi fano par savu valsti, vecajām tradīcijā, jā, arī par monarhiju, pašu ražotajām sadzīves un pārtikas precēm, par tradicionālo britu virtuvi. Reizēm tracinoša ir nostādne: mēs zinām, kā audzināt bērnus, kā apģērbt, ko ēst, kā dzert tēju (ar pienu un cukuru), kā rīkoties pareizi, kā spēlēt futbolu. No otras puses, varbūt arī man vairāk jāmācās no piemēra un vēl vairāk ‘jāfano’ par savu dzimteni.

      Visam tam vajadzēja vienu gadu Anglijā. Gan jau nākamajā gadā dzīve kļūs rimtāka un ierastāka! Mazāk izbrīnu raisoša, jo pie visa jau cilvēks pierod. Un es varu teikt, ka jau sāku pierast pie dzīves šeit, Anglijā.

2 thoughts on “Pirmais gads Anglijā

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s