Mana ikdiena

Nevar noliegt, ka Anglijā laiks rit citādu ritumu gan pašas izvēles, gan apstākļu sakritības dēļ. Šī laika ritumu var nosaukt par ģimenes laiku.

 

Trešdiena, 2012.gada 18.aprīlis.

7:00 Noskan modinātājs, vienu reizi… trešo jau. Jāceļas!? Kāds klusām pielavās pie mūsu gultas, sajūtu mīkstu Vinnija Pūka iebakstienu sānos, atskan: „Mammīt, gribu lielajā gultā!!!” Protams, ka var, kā jau katru rītu – rīts sākas ar sarunām, jautājumiem, enerģiju apmaiņu.

 

7:30 Nu, gan tiešām jāceļas. Dzirdu, kā vīrs gatavo rīta kafiju. Urā!!!!! Arī man būs latte! Esmu atgriezusies pie kafijas dzeršanas, pagaidām gan tikai vienu reizi dienā.

 

8:00 Lauris jau ēd kopā ar tēti. Vakar internetā izlasīju Montesori pedagoģijas interesantu uzsaukumu: „Dodiet bērniem nažus!” Šodien atļāvu Laurim uzsmērēt mammai divas apelsīnu ievārījuma maizes. Labi gan, ka tās es ēdu vienīgā ģimenē!!!!

 

8:30 Vīrs aiziet uz darbu, mēs ar Lauri uzsākam savu ikdienas rīta cēlienu, kad esam kopā mājās. Lauris grib paskatīties multfilmu „Baby Jake”. Ļoti mīļa filmiņa par daudzbērnu ģimeni, kurā katrs bērns palīdz Džeikam atklāt un izpētīt ko jaunu. Laurim šobrīd ir aktuāls viss, kas saistīts ar bēbjiem, viņu izskatu, spēlēšanos, apģērbu, ratiem, pamperiem utt. Viņš arī gaida!:)

 

9:20 Lauris jautā: „Are you happy, mammy?”/ „Vai tu esi laimīga, mamma?”

Atbildu: „Yes, I am!” /„Jā, esmu!”

Lauris: „Why?”/ „Kāpēc?”

Ko lai atbild? Ļoti filozofiski dziļš jautājums. Kāpēc cilvēki ir laimīgi? Es visu laiku esmu laimīga. Laimīga, ka man ir tik daudz dots. Par to tiešām no sirds var brīnīties un pateikties, kaut arī ne vienmēr tā ir licies.

Un es atbildēju: „Jo esmu optimiste! Optimists ir cilvēks, kurš visā saredz labo.”

Laura jautājums gan laikam bija par to, vai esmu apmierināta ar viņa rīcību, uzvedību… Tieši tajā esmu vislielākā optimiste!

 

9:30 Izejam no mājas uz Laura vingrošanas nodarbību. Pa ceļam vēl saraksts, ko vajadzētu šodien noteikti izdarīt: pierakstīt Lauri kārtējai zobārsta apskatei (atnāca īpaša vēstule paša ārsta parakstīta ar atgādinājumu, ka kopš pēdējās vizītes ir pagājuši 6 mēn.), jānopērk vilciena mēnešbiļete, jāskrien veikalā paķert dažas ikdienas nepieciešamības.

Šodien īsti britiski laika apstākļi- pasilts, bet smidzina un smidzina pelēcīgu lietu. Tieši kā no angļu valodas apmācības grāmatas par laikapstākļiem Londonā!

10:15 Cik labi, ka esam paspējuši laikā uz vingrošanu! Durvis ciet! Nu, jā, es-mamma atkal sajaukusi datums, kad vingrošana atjaunojas pēc Lieldienu brīvdienām.

Vispār vingrošanas mums patīk abiem, tāpēc esam laimīgi, ka tikām uzaicinātai arī apmeklēt vingrošanas nodarbības šajā semestrī, kas ir trešais. Protams, nodarbības nav bezmaksas, mēs maksājam, bet, ja Lauris nebūtu klausījis vai nebūtu vingrojis, kā nākas trīsgadniekam, tad varētu arī atkārtotu uzaicinājumu nesaņemt. Mēs rindā gaidījām 6 mēn., kamēr Lauri uzaicināja uz pirmo nodarbību.

Laurim patīk, jo vingrošana ir tik dažāda un interesanta- batuti, trepes, pievilkšanās stienis, laipas utt. Man patīk, jo 45 min var vienkārši zāles beigās sēdēt un lasīt, un domāt, un atpūsties.

 

10:30 Ja jau vingrošana nenotiek, tad ir pamats doties notriekt naudu – iepirkšanās. Šoreiz vienā no manis iemīļotākajiem lietoto preču veikaliņiem, kura ienākumi tiek ziedoti bērniem mazattīstītajās valstīs. Man patīk tā ideja, ka es varu aiznest to, ko man nevajag, bet kas vēl ir pietiekami labs. Cits atnāk un nopērk, un iegūtā nauda nav kādas privātpersonas peļņa, bet gan labdarības ziedojums. Veikalā arī strādā brīvprātīgās pensionāres, kurām vēl ir spēks kaut ko darīt, bet nav vajadzības strādāt algotu darbu.

Šodien atļauj Laurim no mantu kastes kaut ko izvēlēties. Viņš, protams, izvēlas mašīnu. Es nopērku lietotu skaitīšanas spēli vakariem un brīvdienām, lai viltīgi nostiprinātu apgūto skaitīšanu latviski.

 

11:40 Mācīšanā. Šodien gan mācīšanās iznāks tāda īsāka, jo esam iekavējuši laiku. Paspēsim apgūt tikai vienu ciparu. Arī tas labi! Galvenais, ka to darām kopā. Nesen pamanīju, ka Laurim zināšanas latviešu valodā sāk iepalikt. Piemēram, saskaita objektus angļu valodā, bet latviski nelabprāt un ne tik veikli. Ciparus un to nosaukumus arī atpazīst angliski, latviski vēl mācāmies, ka 2 ir divi.

12:15 Ātras uzkodas pirms bērnudārza – katrs pagatavojam savu lavašu- tuncis, nedaudz majonēze, saldā kukurūza, man arī- sasmalcināts sīpols.

13:00 Lauris steidzīgs ierodas bērnudārzā, jo šodien drīkst ņemt līdzi savas mantas, daži draugi jau viņu sauc, kā ierauga pie durvīm. Man šajā teritorijā vairs nav vietas.

 

13:15 Pusdienas ar vīriņu un dodos uz darbu.

 

13:45 Tiešām ļoti netipiska lietusgāze. Tikko stacijā tiek paziņots, ka First Capital Connect ir lepni paziņot, vilcienu satiksme nav traucēta, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem!:)

 

15:00 – 18:00 Strādāju After School Club/ Pēcskolas klubā/ Pagarinātās dienas grupā pirmo dienu pēc Lieldienu brīvdienām. Bērni vairāk grib spēlēties viens ar otru, mazāk nodarbībā veidot no plastilīna, un mēs ļaujam viņiem izvēlēties (kā vienmēr!). Par savu darbu kādu dienu uzrakstīšu detalizētāk. Pagaidām ir skaidrs, ka esmu priecīga redzēt savus bērnus un viņu vecākus!:)

 

19.10 Mājās jau ģimene ir vakariņas paēdusi, bet es tikai atgriežos no darba. Mani vīrieši ir dušā, un es esmu gatava vakara mīļojienam un grāmatu lasīšanai gan angļu, gan latviešu valodā. Lauris jau 8 parasti ir aizmidzis. Anglijā vispār bērni iet gulēt ļoti laicīgi un agri. Sākumā tas šķita neierasti, bet man arī vairs jau pagājušajā rudenī nepatika, ka Lauris guļ pusdienslaiku, bet vakarā iet gulēt no 9 līdz 11. Šķita, ka nepaliek vakarā laiks sev un kopējs laiks ar vīru. Tad arī izlēmām pārorientēties. Līdz ar 3 gadu jubileju Lauris atteicās no pusdienslaika snaudas un patstāvīgi pēc pasakas gāja gulēt no 7 līdz 8. Vairs arī nepamostas  naktī un kārtīgi guļ līdz 7 no rīta. Eksperimenta rezultāts – visi apmierināti!

Ātri vēl jāuzspēlē Kakīšu spēle, jo Lauris kopā ar vēl dažiem bērnudārza draugiem šonedēļ ir kļuvis par kaķīti. Un tad nu iet vaļā ņaudēšana, rāpošana, kaķītis dara šitā, nedara tā, rīsus kaķītis neēd, bet zivis kaķītis ēd daudz… Es tajā labprāt iesaistos, jo man šķiet mīlīga tā padarīšana ar kaķīšiem, līdz kaķītis izlemj paasināt nadziņus.

 

22.00 Beidzot arī mans laiks doties sapņu valstībā. Šobrīd lasu Nell Freudenberger stāstu krājumu „Lucky Girls”. Katrs stāsts ir par atšķirīgu meiteni, kuras ir ar dažādiem dzīves stāstiem un dzīvo dažādās pasaules malās. Man gan vairāk šķiet, ka tas nav stāstu, bet noveļu krājums, bet te jau atkal pieslēgušās manas literāta smadzenes. Stāsti ir neparasti dzīvīgi un neprognozējami. Zem šīs grāmatas nākamā uz naktsskapīša gaida angļu valodas gramatika. Vai kāds var mani izglābt un ieteikt ko citu?:)

6 thoughts on “Mana ikdiena

  1. Sveika! Patika lasīt šo ierakstu un gūt priekšstatu par jūsu gaitām! Un, klau, vai sapratu pareizi – jūs gaidāt? Ja jā, tad riktīgi skaisti un priecājos kopā ar jums! 🙂

    1. Pa skaisto! Lai tad skaistas nākamās gaidīšanas nedēļas! 🙂 Un varbūt kādreiz uzraksti, kā ir gaidīt mazuli Anglijā (vai arī tur ir obligāti jāstājas uzskaitē un jāiet ikmēneša vizītēs u.t.t.), būtu interesanti palasīt. 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s