Ar bērnu Anglijas slimnīcā

wp_20161122_13_22_46aKaut arī mūsu bērni parasti, paldies Dievam, slimo maz, pagājušais gads ir bijis citāds, mēs esam jau divas reizes pabijuši Anglijas slimnīcā. Uzreiz jāatzīst, ka mums nav pieredzes, kā ir bērnu slimnīcā Latvijā, tāpēc nevarēšu salīdzināt, toties labprāt dalīšos ar pieredzi, kuru ieguvu, esot slimnīcā ar Markusu (februārī) un Oliveru (novembrī). Protams, tā ir tikai mūsu pieredze, kura ir iegūta apmeklējot divas slimnīcas, noteikti var būt citādāk, tomēr  mūsu vizītes bija šādas.

Pirmais un labākais padoms, ko varu dot, pat ja jūs tālāk nelasīsiet, ja ir aizdomas, ka bērns šoreiz ir smagāk slims kā vienkārši saaukstējies un jūs dzīvojat Anglijā, brauciet uz tuvākās slimnīcas uzņemšanu (A&E). Nekautrējieties, pat ja šķiet, ka varbūt šoreiz nav tik traki. Sekojiet savai intuīcijai, jo labākajā gadījumā bērnu izmeklēs profesionāli pediatri, nevis ģimenes ārsts un nosūtīs ārstēties mājās. Mums abas reizes neizdevās atgriezties mājās uzreiz, kaut arī devos ar domu tikai pārbaudīt, saņemt ieteikumus par labāku medikamentu izvēli, varbūt saņemt antibiotiku recepti, bet abas reizes ļoti ātri bija skaidrs, ka mēs paliekam slimnīcas bērnu nodaļā un ka esam pareizi rīkojušies, ierodoties A&E.

Nākamais, kas noteikti ir nepieciešams, pacietība gaidīt, jo ārsti ir ļoti noslogoti un viņi velta pilnu uzmanību pacientam, kuru izmeklē. Medmāsa vienmēr ir pieejama, bet ārsti ir jāgaida. Jautājums: “Cik ilgi vēl?” neko daudz nevar līdzēt, jo to jautā visi vecāki, bet jo paši vecāki (no bērna, protams, to nevar sagaidīt) ir pacietīgāki un mierīgāki, jo ātrāk, šķiet, ārsts ierodas izmeklēt.

Jāsagatavojas, ka nāks izmeklēt 2 līdz 5 ārsti, atkarībā, vai kāds no viņiem nav students vai palīgārsts (par ko sākumā biju apjukusi un teicu, ka ārsts jau tikko mūs izmeklēja), bet diagnozi un ārstēšanu vienmēr apstiprinās galvenais ārsts, ne vien uz papīra, bet arī izmeklējot. Viņi tad visi sanāk kopā un apsriež diagnozi un ārstēšanas plānu katram konkrētajam gadījumam. Tā, piemēram, sākumā galvenā ārste izteicās, ka Oliveram būs divu veidu medikamenti, bet pēc viņu apspriedes tika izlemts pagaidām tikai antibiotikas. Viens ārsts lēmumu nevar pieņemt, īpaši, viss, kas saistīts ar zīdaiņu ārstēšanu, ir jābūt nodaļas ārsta apstiprināts.

Visu informāciju par izmeklējumiem, slimību un ārstēšanu ārsts izstāstīs vecākiem lēni un skaidri, pamatos, noteikti var uzdot jautājumus. Man šķiet, ka komunikācija ar pacientu tiešām radikāli atšķiras no tā, ko esmu piedzīvojusi līdz šim. Man arī patika, ka pēc sarunas ar mani ārsti noliecās pie Markusa, kuram tad bija 3 gadi, un viņam saprotamā valodā izstāstīja, kas ar viņu notiek un kā viņš tiks ārstēts.

Iepriecinošs šajā grūtajā laikā būs slimnīcās pieejamais ‘serviss’. Uzreiz jāatgādina, ka ārstēšanās slimnīcā ir bezmaksas, arī maltītes bērnam un mātei, vecāku nakšņošana, kā arī visas zāles, nepieciešamie izmeklējumi, respektīvi, kā jau iepriekš esmu rakstījusi, medicīna bērniem Anglijā ir bezmaksas. Nauda būs nepieciešama vienīgi, ja nu gribas pusdienot kafejnīcā, palasīt kādu žurnālu  vai iedzert labu kafiju – manā gadījumā.

Runājot par ēdināšanu, sākumā biju apmulsusi un nepasūtīju ēdienu sev. Jā, tieši nepasūtīju, jo katru dienu no rīta tika iedota ēdienkarte, no kuras varēja izvēlēties, ko ēdīs bērns un arī pati pusdienās un vakariņās. Sapratu, ka izvēlēties ēdienu patiesībā ir ļoti prātīgi, jo bērns, kuram sāp kakls, vai bērns, kuram ir, piemēram, kaut kas salauzts, ēdīs atšķirīgus ēdienus, nerunājot nemaz par to, kas garšo un negaršo. Es biju priecīga, ka Markus pirmo dienu varēja dabūt jogurtus, augļus un dārzeņus, cik vēlas, līdz ar to bija paēdis, bet, ja būtu jāēd gaļa ar kartupeļiem, viņš nebūtu varējis apēst gan apetītes trūkuma, gan sāpju dēļ, un  ēdiens būtu lieki izšķērdēts.

Arī par bērnu izklaidēm padomāts, jo, šķiet, kad paliek labāk un temperatūra sāk mazināties, visgrūtākais ir motivēt bērnu palikt gultā un nodarbināt slimībai atbilstošā daudzumā. Talkā nāk Spēļu speciālists/ Play Leader, kurš parasti ir piejams pa dienu, kā arī visbiežāk blakus bērnu nodaļām būs iekārtota lielāka vai mazāka spēļu istaba. Rotaļlietas ir atbilstošas visplašākajam vecumam, kuras var spēlēties uz vietas, ņemt līdzi uz gultu (katru vakaru Play Leader tās dezinficē), kā arī ir pieejami televizori un mazi tableti ar ļoti, ļoti plašu filmu un multfilmu klāstu. Godīgi sakot, bez multfilmām būtu bijis daudz grūtāk ar Markusu pavadīt 5 dienas slimnīcā.

Tāda bija mūsu pieredze. Varu teikt, pozitīva. Tā jau grūtajā laikā, kad visi ir uztraukušies un jūtīgi, noteikti man mieru deva apziņa, kad ārsti ir profesionāli, nosvērti, ļoti pozitīvi un mierīgi. Tieši pozitīvā un laipnā attieksme bija tā, kas uzmundrināja arī tad, kad gribējās jautāt, kāpēc tas notiek ar mums?

One day 16/02/2017

On last Tuesday I wanted to write a post about our day, but left my phone at home and an idea failed as wouldn’t be interesting to read about our routine without photos (even they are horrible phone photos. Sorry about it!) So I went for second attempt on Thursday which was planned the same as Tuesday, even the weather promised be similar. Here you go – Thursday, 16th February, school half term break week.

6:15 Oliver is awake. Today is my turn to look after him in the morning as everyone is still sleeping  and anyway there is no point to give him to Valdis and go back to bed as we all need to leave a house by 8am. Me and Olivers quietly getting downstairs to make my first cup of coffee (first from many!) and then we both make ourselves comfortable in living room, playing, drinking coffee, listening One Tree Hill in the background. day for coffee (accent on first!) And both go into the living room to play, drink morning coffee in the background to listen to the series One Tree Hill. Half an hour peace before the boys wake up.

wp_20170216_15_48_16a

7:10 Lauris and Markus came downstairs to have breakfast, then change and play with Olivers and watch some cartoons.  Valdis has already gone to work, but I am having a quick shower  (Lauris is our Supernanny) and I am ready for the day.

wp_20170214_07_05_00a   wp_20170216_07_40_05a  wp_20170216_07_35_16a

8:00 We are 10 min late because Markus had decided this morning that does not know how to put on shoes, and also I did not want to give up. As long as we both struggled with the characters, meanwhile, Lauris was getting ready both bikes and Olivers’ pram. Well, that at least someone is in a good mood.

8:05 Markus this morning is going to Holiday club for Construction day, Lauris is doing 3 hour horse club (actually, morning at the stables). I have two very exited boys.

wp_20170216_08_05_25a

8:10 on front of us is 1 hour long walking towards Lauris’ horses club. Lauris rides a bicycle, Oliver sits in the pram and looks around and I try to push the pram through the countryside road. A beautiful spring morning. In those mornings can appreciate the pleasure and beauty of life in the country.

wp_20170216_08_15_39a  wp_20170216_08_28_34a

Along the way, we have a lot of talking with Lauris. Such a deep conversations without any interruption we don’t have often.  Lauris again want to hear a story how we met each other (me and Valdis), how we got married and how we planned them – children.  Then our conversation leads to Family Tree what he drew at school . He tries to check did he do the right way and who is youngest and who is oldest in our family now. I am really enjoying these conversations with our “big boy”.

  wp_20170216_08_40_04a  wp_20170216_09_01_59a

10:00 Oliver has managed the half an hour nap and ready for branch at local cafe. We have to wait for Lauris til 12 when he is finishing his club.

wp_20170216_10_20_05a

wp_20170216_10_49_52a

13:10 At last we are all at home and having a lunch. Those who know me know that if there is no ice cream in the freezer, there is no food at home. Mostly we eat ice cream almost every day, and I believe that it is protects us against sore throat and colds, as I like to say – tasty inurement. (Olivers is the only who still do not eat ice cream, even it looks different.)

img_20170216_073114a  img_20170216_073227a  img_20170216_073141a

14:00 to 16:45 Olivers is having the second nap, we also take a rest, watching movies, read books, boys also manage some time outside on the bikes til dinner is served.

wp_20170216_13_11_17a

wp_20170216_12_23_31a

17:00 dinner time, Valdis comes home. As Valdis arrives, Olivers knows that time for his special time with Daddy. He lifts up his hands to get carried around and have some one to one time.

18:10 Olivers shows tiredness signs and after a feed he is asleep in 10 min.  Meanwhile, Lauris has cleaned his room, because tonight it is his turn (before we asked them both tidy up, but usually that was struggle as they started to play or messed around. Now they do their turns and it has been life changing).  And some screen time, reading in the end of the day. 

19:20 I asked the boys get ready for bedtime.  Markus is having small snack and after 10 minutes they are in their beds. Adult time – here it comes! Tonight I am reading the book “No Matter What” by  Sally Donovan. I honestly recommend it as it is so true and so loving story about family which adopted two kids.

wp_20170208_12_20_30a

~21:30 I am having the early night as we are sleep training Olivers. Yet we have won that Olivers is sleeping without milk from 6 pm to 2 am, but it would be ideal if he could do it til 4am. Some days there are good nights, some are very bad. I guess one day we all will have again uninterrupted full night’s sleep!

wp_20170216_11_43_15a

Similar posts:

4th March, 2016

Viena diena 16/02/2017

Otrdien biju nolēmusi uzrakstīt par mūsu ikdienu, tādu, kāda tā ir, bet neizdevās, jo no rīta biju atstājusi savu telefonu mājās, un ieraksts bez bildēm tomēr nav visai interesants (kaut arī neesmu telefonbilžu fane). Tāpēc izvēlējos šo ceturtdienu, kura bija paredzēta līdzīga otrdienai, pat laika apstākļus solīja līdzīgus. Tad nu lai iet – ceturtdiena, 16. februāris, skolas brīvdienu nedēļa.

6:15 Olivers ir pamodies dienai, un arī es šodien ceļos kopā, nevis nododu Valda pārraudzībā, kā parasti. Šodien mums plānots jau iziet no mājās 8 no rīta, tāpēc vairāk gulēt nav jēgas. Visi pārējie mājinieki vēļ guļ. Mēs ar Oliveru nolavāmies lejā pagatavot manu pirmo šodienas kafiju (akcents uz pirmo!) un dodamies abi uz dzīvojamo istabu spēlēties, dzert rīta kafiju, fonā klausīties seriālu One Tree Hill. Miera pusstunda pirms ceļas puikas.

wp_20170216_15_48_16a

7:10 Lauris un Markus nodipina lejā ēst brokastis, pēc tam arī ģērbties, pa vidu spēlēties ar Oliveru un skatīties multfilmas. Kamēr visi trīs puikas “dzīvojas” pa mūsu gultu, Valdis ir jau devies uz darbu, bet es ātri ieeju dušā (Lauris ir superaukle) un esmu gatava dienai.

   wp_20170214_07_05_00a  wp_20170216_07_35_16a  wp_20170216_07_40_05a

8:00 Esam iekavējuši 10 minūtes, jo šorīt Markus bija izlēmis, ka neprot uzvilkt kurpes, un arī es negribēju padoties. Kamēr mēs abi cīnījāmies ar raksturiem, tikmēr Lauris jau bija gatavs, atvedis nošķūnīša gan abiem puikām riteņus, Oliveram ratus un pat bija atcerējies par ķiverēm. Labi, ka vismaz puse no četriem ir labā garastāvoklī.

8:05 Markus šorīt iet paspēlēties uz brīvdienu klubu, kamēr Lauris būs 3 stundas zirgu jāšanas klubā. Markus sajūsmā aizskrien uz savu nodarbību, jo šodien būs būvēšana no dažādiem materiāliem – absolūtā Markusa favorītnodarbība.

wp_20170216_08_05_25a

8:10 Mums ar Lauri un Oliveru priekšā stundu garš ceļš līdz zirgu stalļiem. Lauris brauc ar velosipēdu, Olivers sēž un skatās apkārt ratos un es ļoti raitā solī stumju ratus pa lauku taku. Skaists pavasara rīts. Šādos rītos var novērtēt baudu un skaistumu dzīvei laukos.

wp_20170216_08_15_39a  wp_20170216_08_28_34a

Pa ceļam daudz runājam ar Lauri. Tādas dziļās sarunas, kurām ikdienā traucē vēl divas balsis, bet tagad varam izrunāt. Lauris atkal grib, lai pastāstu, kā mēs ar Valdi iepazināmies un kā apprecējāmies, un kā ieplānojām viņus. Tad mūsu saruna aizvirzās uz dzimtas koku, ko ir zīmējis skolā, pārbauda, vai ir pareizi uzrakstījis, ka opis ir vecākais un Bruno ir jaunākais. Es patiesi baudu šīs sarunas ar mūsu “lielo” dēlu.

wp_20170216_08_40_04a   wp_20170216_09_01_59a

10:00 Olivers ir paspējis ātri nosnausties un gatavs otrajām brokastīm kafejnīcā, kamēr gaidām Lauri no jāšanas kluba.

wp_20170216_10_20_05a

wp_20170216_10_49_52a13:10 Visi esam mājās. Ēdam pusdienas. Tie, kas pazīst mani, zina, ka, ja nav saldējums saldētavā, tad mājās nav, ko ēst. Pārsvarā mēs saldējumu ēdam gandrīz katru dienu, un es ticu, ka tas mūsu visus pasargā no angīnām un aizsmakušiem kaliem, tā sacīt, garšīgi norūdām. (Olivers ir vienīgais, kurš vēl neēd saldējumu.)

img_20170216_073114a  img_20170216_073227a   img_20170216_073141a

14:00 – 16:45 Olivers guļ otro snaudienu, mēs ar puikām atpūšamies, skatāmies filmiņas, lasām grāmatas, puikas paspēj arī izskriet ārā un pabraukāt ar riteņiem, līdz vakariņas ir galdā.

wp_20170216_13_11_17a

17:00 Vakariņu laiks, un Valdis arī ir mājās. Oliveram sākas īpašais laiks ar tēti. Kā Valdis ienāk virtuvē, tā Olivers paceļ rokas un māj, lai viņu ņem opā un nes spēlēties.

18:10 Olivers rīvē acis un dod zīmi, ka ir gatavs iet gulēt. Pēc desmit minūtēm jau saldi čuč. Tikmēr Lauris ir sakārtojis savu istabu, jo šovakar ir viņa kārta (agrāk abiem prasījām kārtot, bet tad viņi sāka spēlēties vai strīdēties, un nekāda īsta istabas sakārtošana nenotika, tad izlēmām, ka uz maiņām kārtos viens no viņiem). Abi vecākie ir gatavi vakara TV/datora laikam un grāmatas lasīšanai.

19:20 Palūdzu puikām izlēgt ekrānus un iet gulēt. Markus vēl vēlas ātri kaut ko uzkost un pēc 10 min abi puikas ir savās gultās. Sākas mūsu atpūtas laiks. Šovakar tā būs Salley Donovan grāmatas  “No Matter What” lasīšana- iesaku visiem, kuri interesējas par bērnu adopciju, ļoti reāls  vienas ģimenes stāsts.

wp_20170208_12_20_30a

21:30 Mans agrais vakars, lai pēc pusnakts varētu pārņemt Oliveram mācīšanu gulēt bez piena. Pagaidām esam izcīnījuši, ka Olivers guļ bez piena no 6 vakarā līdz 2 naktī, bet būtu ideāli, ja varētu iemācīt iztikt līdz 4 no rīta. Gan jau kādu dienu mēs atkal visi gulēsim nepārtrauktu nakts miegu!

wp_20170216_11_43_15a

Līdzīgi ieraksti:

2016.gada 4.marts

2012.gada 20.aprīlis

 

 

Oliveram 9 mēneši / Olivers 9 Months Old

dsc_1335a

Svars- 11 kg

Augums – 78 cm

Šomēnes Olivers ir kļuvis daudz vokālāks, skaļāks un, šķiet, jau mēģina izteikt pirmos vārdiņus/ skaņu virknējumus ar nozīmi. Līdz ar to arī ļoti novērtē, ja kāds viņam dzied vai lasa priekšā. Tad Olivers uzmanīgi klausās un skatās uz seju vai lūkojas uz grāmatiņas attēliem, bet beigās laimīgs iebāž mutē un joprojām visu nogaršo.

Olivers labprāt pats ēd un izmanto pincetes satvērienu, lai paņemtu pārtiku. Joprojām ēd visus dārzeņus, mīl sieru, īpaši izkausētu kopā ar dārzeņiem. Ilgu laiku nebija gaļas fans, līdz es atklāju, ka Oliveram gaļa garšo, ja to pagatavo kopējā ģimenes katlā (sāli ikdienā mēs gandrīz nelietojam, garšvielas gan), smalki sagriež un pa gabaliņiem liek mutē. Labākajās britu tradīcijās katras ēdienreizes beigās Olivers saņem saldo ēdienu – augļu biezeni vai jogurtu, vai kādu bērnu cepumiņu. Olivers labprāt ēd arī maizi, galetes un krekerus. Var noteikti pamanīt, ka pat bez zobiem Olivers strauji tuvojas kopējām ēdienreizēm.

Mums visiem ļoti patīk vērot Olivera dažādās grimases. Ne tikai smaidu un smiešanos, bet arī, sajūtot dažādus materiālus, dažās faktūras priekšmetus, Olivers var saviebt savu sejiņu visneiedomājamākajos veidos. Piemēram, visriebīgākā Oliveram šobrīd šķiet virtuves gumijas otiņa, ko izmantoju cepumu vai gaļas mitrināšanai.

Olivers ir iemācījies, ka Skaipā runā vecmamma un opis. Tad, kad viņš izdzird Skaipa zvana signālu, uzreiz smaida un skatās datora vai telefona ekrānā.

Oliveram patīk iet ārā, kad ir izgulējies mājās un kad var mierīgi skatīties. Tas nu reiz ir pilnīgi atšķirīgi no vecākajiem dēliem, Olivers vislabprātāk guļ mājās, klusumā un savā gultā. Ja mājās diendusu Olivers var nogulēt 1-3 stundas, parasti aptuveni divas, tad ārā pēdējos mēnešos vairāk par stundu nav izdevies, un visbiežāk tas ir viens miega cikls, tātad 40 min.

No fiziskās attīstības viedokļa Olivers nekur nesteidzas. Joprojām stabili sēž un spēlējas ar mantām, ir sācis arī nokļūt puspagriezienā un tā nedaudz pārvietoties. Uz vēdera māk šļūkt atmuguriski un rotēt uz riņķi, kā arī visbiežāk ātri apvelties atpakaļ uz muguras. Ir mēģinājis arī pievilkties pie manām rokām un daļēji ir izdevies nostāties, bet tas tiešām vēl ir ļoti agrīnā stadijā.

Mīļākās mantas šobrīd ir brāļu mašīnas, muzikālais autobuss un daži grabuļi, kuros var kost. Interesanti ir arī jaukt koka klucīšu torņus un samīļot mīkstās mantas, bet vislabākā vieta ir brāļu istaba. Tā viņam šķiet “paradīze uz zemes virsas”.  Oliveram ļoti patīk būt kopā ar brāļiem, kuri apkārt spēlē lomu spēles, būvē mājas, braukā ar mašīnām, kuģiem un vilcieniem, kā arī nereti ir atvēruši savu kafejnīcu un laipni piedāvā, piemēram, plastmasa burkānu un tēju arī Oliveram. Tur tiešām pēc skolas ir īstā dzīve!dsc_1364a

Weight – 11 kg (24,2 pounds)

Height -78 cm

During this month Olivers has become much vocal, louder and already tried to make the first meaningful sounds. Consequently, he loves to listen if someone reads or sings for him but of course, in the end he still loves to taste if that book has been any good.

Olivers loves feeding himself and uses  the pincer-grasp.  He still eats all the vegetables, he loves cheese, especially melted and mixed with vegetables. For a long time he was not a fan of meat, until I discovered that Olivers likes meat from our dishes made for all family (we don’t use salt, just some seasoning). In the best British meal traditions he ends every meal with pudding  – fruit puree or yogurt, or a children’s cookies. Olivers also likes bread/toast, crackers and rice cakes. It can definitely notice that even without teeth Oliver rapidly approaching the family meals.

Olivers started to make wider variety of face expressions. Not only smiles and laughs, but also feeling a variety of materials, textures makes face in the most unimaginable ways. For example, really disgusting seems kitchen brush, what I use for icing cakes.

Olivers has learned that there are grandma and grandpa on Skype and they talk with him. When he hears Skype ringtone , he right away smiling and staring at a computer or phone screen.

Going outdoors means going and watching from pram, not sleeping outside. That is absolutely new for me because both oldest boys used to sleep outside very well. Olivers likes to sleep in his cot and inside where is quiet during the day. If we are at home he will naps twice each time 1-3 hours, outside that woulds be 30 to 40 min what is one sleeping cycle.

From the physical development point of view  Olivers isn’t in a hurry. Still firmly sits and plays with toys, also in this position he has started slightly move around. He still hates tummy time and I don’t force him as he cries so badly and wants back to sitting position. He has tried stand when I hold him, but it really is still at a very early stage.

Favorite toys are cars from brothers room, musical bus and some rattles, which can bite. Loves knock down wooden block towers and some cuddly toys to, but the best place to be is brothers’ room.  It seems to be a “Paradise on the Earth”. Olivers adore to spend time with the brothers, who plays role plays around him, building dents, playing with cars, ships and trains, as well as often ”open” their cafe shop /burger place and kindly offer some plastic carrot and tea to Olivers too. Every day after school there is a real life!

dsc_1339a

”Gulivera zeme” ziemā / “Gulliver’s Land” in Winter

dsc_0996aTā kā mūsmājās joprojām katru dienu tiek spēlētas Ziemassvētku lomu spēles, tad es dodu sev atļauju publicēt vēl vienu aizkavējušos ierakstu par mūsu ģimenes Ziemassvētku laiku. Ja kāds zina padomu, kā bērniem pārtraukt runāt par Ziemassvētkiem, labprāt uzklausīšu un izmēģināšu!

Jau vairākkārt (2012. un 2014.) esam pabijuši ne tik tālājā atrakciju parkā “Gulivera zeme”/ “Gulliver’s Land”. Neviena no tām vizītēm gan nav bijusi ziemā un īpašī Ziemassvētku laikā, kad var satikt Ziemassvētku vecīti savā pilsētiņā. Esam apmeklējuši katru gadu dažādās vietās šādas pilsētiņas, tāpēc noteikti var ieteikt Gulliver’s Land Santa’s Grotto kā vienu no skaistākajām un arī aktivitāšu ziņā bagātākajām vietām. Mums visiem bija, ko darīt, 5 stundas, kad nogurums pārņēma savā varā (īpaši, mani).

dsc_1041aAs boys still are on Christmas imaginary play literally every day, I will aloud myself a last post about our family Christmas time. If you have any suggestions how to stop children to talk about and act out Christmas role plays, please, share with me! I very to keen to try out any and stop thinking about Christmas til late Autumn this year.

During past years (2012 and 2014) we already have been couple times at theme park Gulliver Land, but none of these visits have been during magical Christmas time. As we have some experience about Santa’s Grottos nearby, I can say that Gulliver’s Land is really magical and beautiful. Also lots to do for kids under 12, I would say. We all were busy for good 5 hours when become very tired (specially, me).

dsc_0998adsc_1002adsc_1003a

dsc_1016adsc_1062adsc_1022adsc_1012adsc_1058adsc_1036adsc_1009awp_20161222_14_38_21awp_20161222_13_20_50awp_20161222_11_40_25awp_20161222_13_19_38adsc_1026a dsc_1039adsc_1040adsc_1054bdsc_1052adsc_1056adsc_1049a

 

Oliveram 8 mēneši/ Olivers 8 Months Old

dsc_0943aSvars – 10,5kg (svars nav mainījies kopš pagājušā mēneša)

Gandrīz viss 8. Olivera dzīves mēnesis pagāja slimošanas zīmē. Paspējām gan paslimot mājās, gan pabūt slimnīcā un piedzīvot pirmo Olivera dzīves operāciju, jo bija dabūjis vidusauss iekaisumu, kas inficēja arī vaiga nervu.  Līdz ar to, protams, Olivers piedzīvoja mazāk augšanas jaunumu, vairāk nodarbojāmies ar atgriešanos pirms slimošanas ikdienas rutīnā. Un tad, kad atkal bijām atguvuši ikdienu, nākamais vīruss bija klāt.

Tādēļ vienīgais jaunums šomēnes ir sākšana “runāties”, iespējams, pat pirmais vārds “Dada”, kuru es pagaidām negribu atzīt. Liku abiem vecākajiem puikām “piestrādāt”, lai Olivers labi iemācās teikt “Mama”. Pagaidām progress nav manāms! 🙂

Lai nākamais mēness mums nes daudz jaunumu Olivera attīstībā!

dsc_0947a

Weight – 10,5kg (not change since last month)

Nearly all eights month of Oivers’ life was in the sign of illness. At first, Olivers got a virus and we tried to get well at home, what didn’t work and we needed to head to the hospital. And luckily, we did because doctors discovered that Olivers mid ear infection infected cheek’s nerve and he needs grommet. Surgery wasn’t long but nerve wracking for me definitely. Therefore, of course, Olivers didn’t have lots of new development milestones, but we more concentrated on recovery from illness and going back to our daily routine. Once again we had regained the daily life back, the next virus came over.

Therefore, the only news is Olivers’ loud ‘talking’, seems, even he said “Dada” for the first time, what I don’t want to recognize yet as first word and asked boys to work on teaching Olivers “Mama”. No progress yet. 🙂

Fingers crossed, next month will be full of great milestones in Olivers’ development!

11

5 populārākie bloga ieraksti 2016.gadā/ 5 Most Popular Blog Posts in 2016

Rīt abi vecākie puikas atgriežas skolā. Valdis ir jau atgriezies darbā. Rīt Ziemassvētku brīvlaiks būs beidzies, un mēs ar Oliveru atgriezīsimies mūsu brīnišķīgo rītu mierā. Diez vai man ir jāsaka, ka esmu sajūsmā par skolu. Esmu sajūsmā, ka ir tāda iespēja bērniem iet uz skolu, man baudīt laiku ar Oliveru mājās un pēc tam visiem satikties pēcpusdienās. Bija labi būt kopā Ziemassvētku laikā, baudīt svētkus, daudz spēlēties, šo un to apmeklēt un redzēt kopā. Bija labi. Bet šodien es ilgojos jau pēc ikdienas. Pēc mūsu normālās un ierastās ikdienas.

Lai kaut cik atskatītos uz 2016. gadu, kas mūsu ģimenē bija īpašs, jo piedzima Olivers, varētu apkopot katra mēneša foto izlasi, bet pagaidām tam nav laika un enerģijas, tāpēc šoreiz vienkārši nopublicēšu 5 populārākos bloga ierakstus 2016. gadā. Ja neesat izlasījuši, izlasiet!

Laimīgu Jauno gadu!

WP_201604 a_ProBērna pabalsts Anglijā (tikai latviski)

 

 

DSC_8039_edited-2Olivers 09.04.2016.

 

DSC_8479aDārzu svētki

 

dsc_0917a6 Ziemassvētku tradīcijas

 

 

Presentation15 pavasarīgas aktivitātes bērniem

 

 

Tomorrow the two oldest boys return to school. Valdis has already returned to work. Tomorrow the Christmas school holidays will be over, and me and Olivers will come back to our wonderful and peaceful mornings. I have to say, I am happy, even thankful about the school. I am delighted that there is an opportunity for children to go to school, I enjoy time with Oliver at home, and then all meet in the afternoons. Don’t get me wrong, it was good to be all together at home during Christmas time, enjoy the holidays together, have a lot of free play, and visit and see some places. It was really good. But today I want back my normal life, normal routine, I solute to our usual everyday.

In order to reflect on 2016, I could post lots of photos, because it was pretty special year for us , Olivers was born, but not this time, not today. So this time just small reflection on  5 most popular blogs posts last year. If you have not read them, here you are!

Happy New Year!

WP_201604 a_ProBērnu pabalsti Anglijā (Just in Latvian)

 

 

DSC_8039_edited-2Olivers 09.04.2016.

 

DSC_8482aOpen Gardens

 

 

dsc_0917a6 Christmas Traditions

 

 

Presentation15 Activities for Children to Welcome Spring